Man likās, kad esi tā tuvu iepazinis cilvēku - nu tā, kā psihologs iepazīst klientu gada laikā - tad vairs pēc tam viņa vārdu neaizmirsti, bet nē, šodien satiku bijušo skolēnu, kurš manā kabinetā sabija neskaitāmas stundas pirms gadiem pieciem, un viss, sit nost, ne vārdu, ne uzvārdu neatceros. Tak veicu izpēti, rakstīju pilno atzinumu, bija neskaitāmas sarunas, karjeras konsultācijas un atbalsta sniegšana, bet nekā. Skaidrs, ka aizmirstas tulkotās filmas un lasīto grāmatu personāži, bet nu bāc, klienti.
Tulkošanā vispār viss "dzēšas". Lai gan ir šādas tādas detaļiņas, kas iesēžas atmiņā uz mūžu, ik pa brīdim uzpeldot un radot jautājumu - nu kāpēc bija jāatceras tieši šis? Pirms gadiem 15, ja ne vairāk, tulkoju kaut kādu serčiku Tremors, par kaut kādu ārprātīgu doomsday preperi, kurš bija bunkurus sev uzbliezis un vēl nezin ko. Ļoti jauks serčiks bija, lai gan droši vien jau tad bija vecs. Nu un tur man bija jāizdomā, kā latviski sauks ass blasters - tādus kaut kādus radījumus, neatceros, ko tie darīja, bet atceros, ka paliku pie nosaukuma "pakaļsprādži".
Kam man noder šī informācijas druska? Pilnīgi nekam. Lūk, šo varēja mierīgi dzēst ārā, bet nē, ņem un izdzēš cilvēku vārdus, kurus varu satikt pilnīgi negaidīti jebkurā mirklī un kuri, kā par spīti, manu vārdu gan labi atceras.