barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja, |
Ai, es Tevi saprotu, nudien un tomēr nevaru nenoturēties sacīdama, ka nemet gan to nost, to psihologa līniju, jo valoda (kas ir tava pirmā fronte) kopā ar uzvedības analīzes instrumentāriju- tas ir superspēks ar jēdzīgiem darba augļiem un tāpēc lai šis vājuma un pārdomu brīdis palīdz nokratīties no liekā. Man liekas, ka nomācoši ir iet to psih. standartceļu, atvērt "praksīti", kurā terapēt dzīves iebuktētas sievietes "attiecību drāmās"- nu, tas varētu būt iztukšojoši, bet atstājot sev konkrētu profilu- mācīšanās, uzvedības, visādas tur organizational learning lietas- tur varēs šķipelēt naudu nākamos 15 gadus, kā es te sēžu. Nevajag krist tik zemu kā, ar pirksu nerādīšus vairākos konkrētos virzienos, kā ekspluatēt savu mentālā mačo tēlu un kļūt par garīguma dīleri (nejaukt ar līderi) un nevajag arī uzgāzties bez lūguma un analizēt "latvijas sabiedrību kopumā" (šis mani uzvelk), bet noturēt stay cool un speclializāciju- tas ir varensspēks.
p.s. Par mūžam pēc manis kliedzošajām skolām- lai jums tiek par ko pasmieties- man, piemēram, bija grūti vakar izlemt, gandrīz jau sāku dīrāt margarietiņas, jo bez tam, ka esmu uzņemta vienā krutā maģisterprogrammā ārpus LV un 1x mēnesī lidināšos šurpu-turpu,
iestartēju arī "mācībās pieaugušajiem", kurās vēlējos apgūt, nerēkt,
a) šūšanu un modelēšanu un
b) smalkajā restorānskolā- https://evide.macibaspieaugusajiem.lv/p
Tā kā pēdējam vakar bija līgumu dedlains, bet klukste no šuvēju profenes, skolu labākajās tradīcijās, nebija varējusi atsūtīt nodarbību grafiku un vispār, nevarēja saņemties piezvanīt, tad aizgāju pie pavāriem, tur bija tik snobiski forši, ka protams, paliku.
Es skaidri atceros, man bija 4 gadi, lelles todien nekačāja, es atradu vecāko brāļu brūno skolas portfeli, ieliku tajā viņa angļu valodas (Rusmane, Siliņš) un algebras grāmatas un citas skolas grāmatas un visiem paziņoju, ka man ir apnikusi šitā garlaicīgā bērnība, kurā nekas nenotiek, gribu iet 11. klasē un attiecīgi, tā arī pozēju, viesiem vai citiem uzmanības pievērsējiem- "es jau gatavojos 11. klasei, neesmu nekāds sīkais." Lūk, saindējos un lūk, nepāriet, lūk, tādas traumas, psiholoģīt, ko man darīt? :)
p.s. Par mūžam pēc manis kliedzošajām skolām- lai jums tiek par ko pasmieties- man, piemēram, bija grūti vakar izlemt, gandrīz jau sāku dīrāt margarietiņas, jo bez tam, ka esmu uzņemta vienā krutā maģisterprogrammā ārpus LV un 1x mēnesī lidināšos šurpu-turpu,
iestartēju arī "mācībās pieaugušajiem", kurās vēlējos apgūt, nerēkt,
a) šūšanu un modelēšanu un
b) smalkajā restorānskolā- https://evide.macibaspieaugusajiem.lv/p
Tā kā pēdējam vakar bija līgumu dedlains, bet klukste no šuvēju profenes, skolu labākajās tradīcijās, nebija varējusi atsūtīt nodarbību grafiku un vispār, nevarēja saņemties piezvanīt, tad aizgāju pie pavāriem, tur bija tik snobiski forši, ka protams, paliku.
Es skaidri atceros, man bija 4 gadi, lelles todien nekačāja, es atradu vecāko brāļu brūno skolas portfeli, ieliku tajā viņa angļu valodas (Rusmane, Siliņš) un algebras grāmatas un citas skolas grāmatas un visiem paziņoju, ka man ir apnikusi šitā garlaicīgā bērnība, kurā nekas nenotiek, gribu iet 11. klasē un attiecīgi, tā arī pozēju, viesiem vai citiem uzmanības pievērsējiem- "es jau gatavojos 11. klasei, neesmu nekāds sīkais." Lūk, saindējos un lūk, nepāriet, lūk, tādas traumas, psiholoģīt, ko man darīt? :)
Nopūsties:
