biju īsajā kursā "skriešana pa ceļiem un bezceļiem ar kantu"
šķembas, sliedes un špalas, visādas mordoras
nepārsitu nevienu pašu personal bestu, šņuk
varbūt kants kaut ko seksīgu par to uzrakstīs
toties es varu pastāstīt, ka viņš to dara ļoti seksīgā kostīmā

palasīju internetēs, cik noziedzīgi pret locītavām ir skriet pa asfaltu nepietiekami amortizētos apavos, uzvilku savas pilnīgi noteikti nepietiekami amortizētās indoor futenes čības un izgāju beidzot atklāt skriešanas-pēc-endorfīniem sezonu ar astoņiem kilometriem. nebiju skrējusi kopš decembra, toties biju sacerējusies, ka pēdējie divi mēneši ar samērā daudz futbola būs kaut ko devuši izturībai. nu tā, ne pārāk.

šodien pa logiem redzēju tos sausos trotuārus un par viņiem domāju
ka ja nemetas akurāt iekšā parkā, ir brīnišķīgs segums skriešanai
tad beidzās darbdiena, pat nemaz ne visa uz kājām, tikai kāda puse
kājas zem manis saļima, kāda tur skriešana, dodiet omītei apsēsties
un ielejiet glāzi kāda atspridzinoša dzēriena

kāpēc rasbainieks šodien ir maķenīt stīvijs? jo vakar nebija laika skriet kā parasti - iziet ārā un skrien kur acis rāda un vienmērīgi liek vienu kāju un otru kāju un vienu kāju un otru kāju un domā savas domas un nekur īpaši nesteidzas. o nē, vakar bija jāsteidzas, lai paspētu zilajos ekrānos apskatīt kārtējo čelskiju piesmiešanu. tāpēc izdomāju skriet vismazītiņāko aplīti, toties tā, lai jūt, ka skrien. ne gluži tā, it kā pakaļ dzītos kāds ar mačeti rokās (ir bijis piedāvājums), bet apmēram tā, kā skolā uz ieskaiti (tas bija sen un tā nebija taisnība, bet sajūta stipri līdzīga). personal besti gandrīz visās kategorijās, cik nu tādā vismazītiņākajā aplītī sanāk, nu un šodien stīvijs. cik labi, ka man nav nekādu sirdsmērītāju, drošvien uzrādītu kaut ko tādu, ko es negribu redzēt.
bet vispār es skrienu tā, kā krī kaut kad rakstīja (citēju aptuveni, pēc atmiņas) - ja es skrietu maratonu, tad distances galā nonāktu tad, kad visi transparenti un baloni būtu novākti, visi voluntieri būtu aizgājuši mājās, un tādu mani neviens sen vairs neatcerētos.
upd: userpic = tematisks, vot.

urļiki struteles ielā:
"ģevuška, a možno s vami bežaķ?"

tajos vakaros, kad nedzeru, es skrienu, un man ir labi.
tajos vakaros, kad neskrienu, es dzeru, un man ir labi.

par rakstura noturību:
pārbraucu mājās pusvienpadsmitos un pašaizliedzīgi atturējos no vakara džoginga, lai varētu legāli ēst vakariņas (kā kartupeļiem sastāv ar olbaltumvielām?), dzert rumu un skatīties futeni pa televizoriem.

vēl aiz skumjām un sestdienas tukšuma (c) un aiz tā, ka smeldz kājas, izgāju apskriet rīta līkumu (man kopš marta nav bijusi brīvdiena sestdienā) (tagad es izeju paskriet nevis reizi pusgadā, bet divas) un atradu, kur termostats parko to savu golfu: