kā man riebjas tas, ka vajag tikai tad, kad nevar dabūt.

dejošana ir gandrīz foršāka par kniebšanos, diy sekss ir foršāks par gadījuma seksu, un velobraukšana izglābs pasauli. hau.

es esmu to ļaužu, kurus interesē tikai viņi paši, un tālāk par savu degungalu viņi neredz. tieši tādēļ man riebjas visi pārējie šādi cilvēki.

freidfreidlistē raksta: .. žēl, ka cilvēki neprot šķirties ar cieņu.

vakar es teicu: labāk šķirties ar siltumu, nekā ledainu aukstumu.

bet šodienas patiesība goes like this: nav nekā briesmīgāka par šķiršanos ar cieņu un mīlestību. ir jānonāk līdz aukstumam.

i don't want to turn heads, i want to break necks. haha.

es aiz sevis tiltus nededzinu. viņi paši nodeg.

šajā jaukajā dienā mani nodarbina tikai viens jautājums - mūžīgā izlikšanās par labāku nekā ir.

savu tukšumu vajag aizpildīt ar sevi, nevis citiem. easier said than done though.

pārlasīju visus savus pukstus, kuros kaut kas minēts par iemīlēšanos (biežāk) vai mīlestību (retāk, man ir paniskas bailes no šī vārda. vismaz skaidrā esot) un vēlreiz secināju, ka visi mani secinājumi ir pareizi.

atklāsmes brīdī uzstādīju sev diagnozi. attachment, lūk, kas man kaiš.

no neizmērojami lielas mīlestības var sanākt tikai neizmērojami liels naids.

viss sākas tur, kur satiekas pirkstgali ar plaukstas vidu.

sievietei laimei vajag pavisam maz, bet katru dienu kaut ko citu. shelly pie krii

when you expect flutes, it's whistles. when you expect whistles, it's flutes.

p.s. es to vispār par zēniem, jæja.

vispār jau man patīk cilvēki. pa gabalu.

no malas tas drošvien bija redzams jau sen, bet pati sapratu tikai nupat - esmu kļuvusi neparasti bailīga. visādus tur rezerves variantus vajag, ja nu kas noiet greizi. strahovka, strahovka, nodrošinājumiņš.

mums netiek uzlikts vairāk, kā varam panest - tā zuzanna.

dod dies man arī to paturēt prātā.

visjocīgākā vīriešu suga ir ex-puikdraugi.

būtisks izvilkums no kādas sarunas:

man kaklā jāpakarina uzraksts "nau bīstams"