|
[May. 6th, 2008|11:36 pm] |
man ir pats burvīgākais kaķis pasaulē, bet nu reizē arī bļe tāds lops! viņš necieš, ka es mājās strādāju vai daru jebko citu, kas izstumj viņu no uzmanības centra. vakar mēs par šito izkāvāmies, tā dūšīgi, viņš man no visa spēka koda rokās un kājās, es viņu noliku uz lāpstiņām un brēcu purniņā, ka šitā tās lietas cauri neies. tad viņš apvainojās, un nakti mēs pavadījām katrs savā istabā. šodien nācās kauties atkal, kad pēc mērķtiecīgas nervu nospriegošanas vakara garumā (es vingrināju pacietību, un turējos iiiilgi) viņš palēcienā iekodās manā rokā, kamēr tā cēla pie mutes zupas karoti. šito es pamatīgi ņēmu ļaunā un atkal noliku viņu uz lāpstiņām un sabļāvu. drošvien šonakt atkal gulēsim katrs savā gultā.
1. rūdis ir tieši tāds pats nejaucēns kā es. 2. tāda nu ir tā mana laimīgā ģimenes dzīve. 3. ceru, ka līdz ar ritas pievienošanos laimīgajai balto un pūkaino ģimenītei viss tomēr sakritīs tā, ka viņi kausies savā starpā, nevis kopīgi sitīs mani. |
|
|
Comments: |
| From: | _re_ |
Date: | May 7th, 2008 - 12:28 am |
---|
| | | (Link) |
|
par pēdējo pēdējā teikuma daļu sasmējos, piedodiet.
ir jau ar smieklīgi. no malas :)
Es savējo atbaidu ar plauksķināšanu - tā enerģiski situ plaukstiņas. Tas viņam nepatīk, un tad viņš turas no manis'piesardzīgā distancē.
un enerģijas nezūdamības likums? plosa tapetes?
From: | zifs |
Date: | May 7th, 2008 - 12:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Par pēdējo gan nevar būt nemaz tik droši. Kaķis paliek kaķis. Manējais, piemēram, uzskata, ka vienīgais iemesls, kāpēc es varētu apsēsties, ir tikai tamdēļ, lai viņš vaētu tur apgulties. Proti, es viņam esmu, tā teikt padibenis. | |