man ir pats burvīgākais kaķis pasaulē, bet nu reizē arī bļe tāds lops! viņš necieš, ka es mājās strādāju vai daru jebko citu, kas izstumj viņu no uzmanības centra. vakar mēs par šito izkāvāmies, tā dūšīgi, viņš man no visa spēka koda rokās un kājās, es viņu noliku uz lāpstiņām un brēcu purniņā, ka šitā tās lietas cauri neies. tad viņš apvainojās, un nakti mēs pavadījām katrs savā istabā. šodien nācās kauties atkal, kad pēc mērķtiecīgas nervu nospriegošanas vakara garumā (es vingrināju pacietību, un turējos iiiilgi) viņš palēcienā iekodās manā rokā, kamēr tā cēla pie mutes zupas karoti. šito es pamatīgi ņēmu ļaunā un atkal noliku viņu uz lāpstiņām un sabļāvu. drošvien šonakt atkal gulēsim katrs savā gultā.

1. rūdis ir tieši tāds pats nejaucēns kā es.
2. tāda nu ir tā mana laimīgā ģimenes dzīve.
3. ceru, ka līdz ar ritas pievienošanos laimīgajai balto un pūkaino ģimenītei viss tomēr sakritīs tā, ka viņi kausies savā starpā, nevis kopīgi sitīs mani.