sveiki, te nīgrais patērētājs.

ir jau pareizi - darbaspēka trūkuma apstākļos veikalos strādā visvisādi frīki, un izlaiž viņus pie darba klusākajās stundās. tajā vienā pirms slēgšanas, starp desmitiem un vienpadsmitiem, piemēram.

man šodien trakoti vajadzēja 2 paciņas matiolu sēklu, lai pabeigtu vakar iesākto puķkastu apsēšanu. iepirkšanās misija izvērtās par klasisku 'sterva veikalā' gadījumu. izmeklējusies piemājas veikala dārza nodaļas sēklu stendā, jautāju garāmejošam zāles darbiniekam - vai jums te ir vēl kāds sēklu stends. ibo nevienā citā veikalā es tās vakar izsētās matiolas nopirkt nemaz nevarēju, neesmu bijusi sazincik sen. viņš pārliecinoši papurina galvu. bet otrā zāles galā es tomēr atradu vēl vienu sēklu stendu, kurā bez vienas (sic!) matiolu paciņas atklājās arī neredzēta produktu izvietošanas kārtība.

vieta liriskai atkāpei: iedomājies, tu gribi veikalā nopirkt košļenes. tu pieej pie košļeņu plaukta, un tavs skatiens sāk meklēt tieši tās, kuras tev garšo. tev taču uzreiz ienāks prātā paskatīties, vai zem pirmās kārtas plauktā nav saliktas citas košļenes, un kārtu zemāk vēl citas?

tagad atgriežamies pie sēklu stenda (kura veikalā, kā mēs jau zinām, nemaz nav). skaidrs, ka ne ļubļanas semenarnai, ne kurzemes sēklām nav baigo merčendaizeru, kuri izgādātu saviem produktiem redzamākās vietas plauktos. tāpēc sēklas vienkārši ir savērtas uz āķīšiem pa trijām zortēm uz viena. meklē kliņģerītes? nu taču paskaties, aiz 10 samteņu un 15 saulespuķu paciņām ir! neatradi uz āķīšiem? diezgan daudz paciņu ir arī mākslinieciskā nekārtībā sabērtas rezerves daļu plauktiņā, roc pats!

kamēr nīgrais patērētājs, kā vēlēts, rušinās pa sabārstītajām paciņām cerībā ieraudzīt tur to vienu īsto, garām slāj jau sastaptais zāles darbinieks. stervozajai nīgrulei nav grūti viņam pajautāt - sakiet lūdzu, vai jūs latviski saprotat? vīriņš sparīgi māj ar galvu. taču uz jautājumu - ja reiz norādījāt, ka neviena cita sēklu stenda te nav, tad kas būtu šis te? atbildē rindojas vārdi nu kak že, vi že, ņet nu ja ...

nu dies ar viņu, veikalu tūliņ taisīs ciet, jāstājas pie kases. tur sasēdināti pusaugu vecuma zaķīši, un tie, starp citu, ir paši izpalīdzīgākie zaķīši pasaulē. kamēr kāda jaunkundze, kas mēģinājusi samaksāt par pirkumu ar karti uz jura vārda, tiek sūtīta uz bankumātu pēc bankunotēm, un kustība pie kases ir iesaldēta, zaķīši atsaucīgi metas meklēt vēl tikai vienu pašu matiolu paciņu. kuras nav.

lūk, tieši šādu zaķīšu dēļ mans piemājas veikals ir visforšākais piemājas veikals. un sējas darbos izdevās izvilkt ar to pašu vienu matiolu paciņu. cheers!