pa ziemu jau biju aizmirsusi, ka ielās var satilpt tik daudz velosipēdistu.

tāpat droši vien nodomāja arī tā sieviņa, kura stāvēja uz bastejkalna tiltiņa vaidēdama un ar nāves bailēm sejā. gan jau domāja, ka nobraukšu. bet es tikmēr domāju, ka nobraukšu tos 4 cilvēkus, kuri vienotā līnijā bloķēja tiltiņu un skatījās uz tuvojošos mani kā auni uz jauniem vārtiem un nekustējās ne pa labi ne pa kreisi.