meitenīš, nekasās.
man domāt, ka nekad nekad nedrīkst atļauties teikt: 'viss, esmu izcietusies, un nu man par to, ka biju gana laba un gana cēla un gana cietusi un gana atveseļojusies - par to man taga ir tikusi megalabā visudziedējošā mīla bez traipiem un backdoorēm. I.e., es tieši tā esmu reiz izdarījusi (un šobrīd yannel izklausās gana līdzīgi), nenojaušot, kāds džezs tam visam sekos. Tie bija _lielākie_ maldi, kādi ever mani varēja sasniegt, ar sekojošu visšausmīgāko piezemēšanos. Ja drīkst vispār kautko muldēt šai situācijā, tad es teiktu, ka rasb izklausās esam periodā 'vienu bedri aizberam ar smiltīm no otras, jaunizraktās, bet jau dziļākas'. Man vajadzēja akurāt 32 gadus, lai aptvertu, ka _nekad_ _nekad_ es neesmu bijusi viena pati ar laiku un iespējām apdomāties čto proizhoģit na samom ģeļe, vienmēr es biju kautkā no vienām slimām attiecībām ieļeperējusies nākamajās, no kurām pēdējās kāreiz bija tās, kas pirmos 3 gadus nedeva zīmes par to, ka slimumam ir iestājies apogejs.
Ai nu, piedodiet. Es neko ne ieteikt mēģinu, vai pasag dies, spriedelēt.
Bet nav nekādas universālas patiesības un tā, un 'mēs visi esam divi' ir maldīgs koncepts. Pa priekš katram ir jābūt pašpietiekamam vienam pašam un tad ..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

amen to that.

mēs visi esam divi kā maldīgs koncepts ir true līdz brīdim when you fall in that thing that i won't mention here.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņe putaj božij dar s jaišņicei :)

(Reply to this) (Parent)

paga paga..izcietusies es esmu; lielā labā mīla man arī ir tikusi - tik tāl viss saskan. taču es nekur neesmu teikusi, ka lielā labā mīla man ir tikusi kā balva par izciešanos. kā vienīgo balvas momentu var pievilkt to pašu subdiskusijas subdžektu: saņemšanos mūvot on. kas viena pati neko negarantē, gluži tāpat kā izciešanās negarantē balvu (labākajā gadījumā. sliktākajā - garantē vēl lielākus sūdus). man paveicās, tas viss, bet es vismaz nopirku loterijas biļeti.

vēl kāds moments. es lieliski apzinos, ka sūdi būs tā kā tā - nav un nebūs pasaulē attiecību, kurās neuzrodas sūdi, un, kad tādi būs manējās, es domāšu, vai attiecības ir konkrēto sūdu ēšanas vērtas vai nav. es esmu dižena un varena, un ļoti ciniska, un, atklāti sakot, šitās lielās labās mīlas piešķiršana man ir nevis balva, bet pārpratums. es gan neeju pie dieviņa un nesaku oj, atvainojiet, man liekas, jūs man par naudz naudiņas izdevāt, bet, kad atprasīs, tad atprasīs, paldies un atvainojiet.

(Reply to this) (Parent)