šodien bij tāda doma, ka jāskaita, cik indonēzieši lūdz nofočēt ar mani selfiju
tiklīdz šķērsojām timurleštes sauszemes robežu, jau indonēzijas pirmajā rindā (ir kopā trīs) robežsargs uniformā vispirms nobildējās ar mani, pēc tam ar miju
bet jau pēc otrā selfija atambua rēķini nojuka, jo beķerejā, kur pusslepu pirkām dūriņam dzimšanas dienas flamingo un kūciņu, meitenes saspurdza man apkārt un nebija saskaitāmas
šajā galā farangi nav bieži viesi, nemaz nerunājot par farangiem ar čolku un drediem, jēziņ, kā visā d-a āzijā pievērš uzmanību maniem matiem
trips vispār ir bijis feijerverkiem pārbagāts, kurš tad nu vairs spēj tās visas dziesmas izdziedāt, bet varbūt jūs kāds vēlaties atnākt uz teta ballīti pie mums un paraustīt stāstu kamoliņu?