mums bija viena tāda diena, kura reāli bija trīs un atradās divos gados, kad mēs lēni, bet ar panākumiem pārvarējām šķēršļu zonu virzienā uz tozemi, kurā bija jums jau zināmais posms ar pārceltajiem un atceltajiem turkišu reisiem, pēkšņs plēsiens septiņos no rīta uz viļņu (tieši pēdējās četras vietas tajā autobusā, kurš paspētu uz mūsu reisu), un pēc tā visa izkļūšana no stambulas ar nieka četru (vai deviņu, kā uz to skatās) stundu kavēšanos likās brīnums tad bija viena tāda diena, kad mēs beidzot pamodāmies caurspīdīgā bambusa narkomānu zabadakā plus trīsdesmit grādos un uzstādījām kursu uz "katru dienu paspēt uz saulrietu" (pagaidām izdodas) tad bija viena tāda, kad mēs nejauši uzkāpām kalnā uz saulrietu, un dabūjām kāpt zemē pa tumsu (sarakstā "ko es darīju pirmoreiz mūžā" ienāk simtu metru rāpšanās vertikālā klintī bez uzkabēm un karabīnēm, tikai savām ķepiņām, turoties pie pampakiem, saknēm un the occasional virves gabaliņiem), par ko sevi apbalvojām ar peldi baseinā, dārgu sūdīgu dzirkstošo no buržuju kūrorta blakusbīčā un jūras taksi uz mājām tad bija viena tāda, kad braucām pa jūru kajakā (arī iet sarakstā) un tīrījām tonsai bīču no atkritumiem un pie viena karmu arī tad bija viena tāda, kad braucām nakšņot un sēņot mazītiņā bīčiņā uz salas, kur pilnā paisumā knapi pietiek vietas mazpadsmit cilvēkiem, un tas ir pie tukša mēness, pie pilna bīča nav vispār, un tur maģiski peldējāmies zem spoža piena ceļa mirdzošā planktonā, zvaigznes augšā, zvaigznes apakšā, skaties, kur gribi, we are full of stars, un no rīta peldējāmies zivju barā un drīz vien arī ķīniešu barā, viņi par bargu naudu brauc island hopping tūrēs, kur vienā dienā apbraukā vai pusi andamanu jūras, izlecot uz katras salas, kas ir lielāka par vienkārši akmeni, ar piecām minūtēm selfijam un, ja paveicas, vēl piecām minūtēm peldei vēl bija visādas citas dienas, kurās mēs dāvājām pasaulei absolūti ģeniālo taju-latviešu kokobalzama kokteili, ik dienu pēc sportiskiem un citiem sasniegumiem nesām savus baltos mīkstos ķermeņus uz staipīšanu, lauzīšanu un krakšķināšanu taju masāžā (arī iet sarakstā) pie dāmām ar krampi tiešā un pārnestā nozīmē trijās paaudzēs (cik rīgā maksā taju masāža? tas ir, par cik neapmeklētām masāžām var nopirkt biļeti uz taizemi? padomājiet par to) tagad esam vēl ar aonangas smiltīm uz kājām ieradušies planētā bangkoka žāvēt slapjās plafkas, bet sirds, šķiet, pagaidām palikusi iepakaļ tonsajā iesauļojušies, starp citu, neesam necik, varēsiet droši neticēt, ka esam vispār bijuši taizemē
|