vakar sajutos kā rebelis un reizi sazincik gados aizgāju frizēties, nepaņemot līdzi komputoru – lai darbs paliek mājās
darba vietā līdzi paņēmu "kaut ko palasīt", tb iekopēju devaisā hanībijas jaunās grāmatas draftu
tas beidzās ar to, ka pēc frizēšanās nevarēju braukt mājās, jo tas būtu neizturami ilgs pārtraukums lasīšanā
kaut kā aizkļuvu līdz tuvākajai saulainajai terasei, kas no vienas puses ir ļoti naivi, iedomāties, ka kaņepē varēs lasīt līdz pulsa zaudējumam, bet no otras puses tas mani aizveda uz aijulīša un brigitas cukurmākslas izstādi, uz kuru jums visiem arī ir jāaiziet
tur ir cukurdzintara glezniņas, diplomātiskās kontrabandas cukurs un

cukurainītis