Pats par sevi saprotams, ka vēsturē ļoti vāji orientējos un aizvēsturē vispār necik, taču varētu, lūdzu, kādu piemēru - kādus vērtīgus, viennozīmīgi interpretējamu pienesumus var sniegt tieši arheoloģija mūsu izpratnei par notikumiem, dzīvesveidu vai sabiedrisko struktūru, vai vēl ko, kas Latvijas teritorijā bijuši laika posmā pirms, teiksim, 10.gs.?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par (politiski nozīmīgiem) notikumiem arheoloģija pēc būtības var pastāstīt minimāli, praktiski nemaz. Ja nu gadās atklāt kādu kaujas vietu, taču tā notiek reti. Taču vēsture jau nesastāv tikai no saeimas vēlēšanām un oligarhu laulībām. :)
Viss, ko mēs zinām par dzīvesveidu pirms 13.gs. (un ļoti daudz no tā, ko mēs zinām par dzīvesveidu pēc 13.gs. - rakstītie avoti viduslaikos un vēlāk maz aizraujas ar ikdienišķiem tematiem) ir no arheoloģiskajām liecībām. Sabiedriskā struktūra - par to parasti spriež pēc kapulaukiem - apbedījumu daudzveidība, demogrāfija, cilvēku veselības stāvokļi utt.

*viennozīmīgi interpretējams - ne arheoloģija, ne citas vēstures izpētes metodes nepretendē uz viennozīmīgu interpretāciju, taču interpretāciju ticamībai ir plaša gradācija. Ir arī virkne neapstrīdamu faktu. Piemēram, apgalvojums, ka dzelzs laikmetā Lv teritorijā no vietējās purva rūdas ieguva dzelzi, ir pierādīts ar ķīmiskām analīzēm, kaut arī eksperimentālā veidā ar dzelzs ieguves krāšņu atdarinājumiem pagaidām nevienam tā īsti nav veicies tikt pie normālas kaļamas dzelzs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Viss, ko mēs zinām par dzīvesveidu pirms 13.gs(...)ir no arheoloģiskajām liecībām" - tur jau tas sāls, var jau būt, ka man ir izveidojies visnotaļ nepareizs priekšstats, taču, manuprāt, lielākoties, viss, ko mēs zinām par dzīvesveidu pirms 13.gs. pamatā tomēr ir balstīts uz ļoti spilgtu iztēli, ja ņem kailus faktus(kaut vai to pašu dzelzs iegūšanu no vietējās purva rūdas), izrādās, ka tā reāli šā vai tā par dzīvesveidu pirms 13.gs. nezinām teju neko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja ņem tīrus, neapstrīdamus faktus, tad mēs par dzīvesveidu zinām ļoti daudz. Protams, ka par daudzām lietām trūkst ziņu, un tur arheologi cenšas ticami interpretēt, kamēr citi arheologi to apšauba, un tad pēc 10 gadiem vēl kaut kādi jaunie gurķi cenšas vēl kaut ko apšaubīt, un tā tas notiek un turpinās vēl šobaltdien.

Slavens piemērs - Āraišu ezerpils. Unikālas liecības par vairākām secīgām koka apbūvēm, ēku izmēriem, plānojumu un tā izmaiņām laika gaitā, koka sadzīves priekšmetiem. Ēku sienas dažviet bija saglabājušās vairāku baļķu augstumā. Šābrīža rekonstrukcija ir tiešs viena no plānojumiem atdarinājums - tiktāl fakti. Bet problēma bija tāda, ka nebija liecību par ēku augstumu un jumtu segumu. Tur jau ņēma palīgā common sense (jo no apbedījumiem zināmi tā laika cilvēku vidējie augumi) un etnogrāfijas ziņas (jumtu klājumiem).

(Reply to this) (Parent)