Tu kārtējo reizi izmanto "straw man" argumentus. Atkal izliecies nesaprotam, ka iestāties pret kādu negatīvu parādību un apgalvot, ka tās izskaušana ir panaceja nav viens un tas pats ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet nu vēlreiz - paiders rakstā neaicina neiestāties pret korupciju, bet tieši norāda uz to, ka korupcija nav visu problēmu sakne. tas ir tas, kas rakstā ir teikts, nevis mana argumentācijas tehnika.

tas, kam es nevaru piekrist rakstā ir sazvērestības teorijas, tāpat man nav nekas pretim, ka valstī darbojas organizācijas, kuru mērķis ir cīnīties pret korupciju. pieļauju, ka cēlonis tam, ka cilvēki nestrādāja, bet masveidā sagrābās kredītus un pēc tam visā vainoja zagļu valdību, visticamāk, ir galvenokārt saistīts ar ne pārāk gudri pieņemtiem lēmumiem publiskajā un privātajā sfērā. nevis finansistu sazvērestību un pretkorucijas nvo darbošanos, kā raksta paiders.

un arī korupcijas fetižizāciju, visticamāk, nav uzspiedusi tikai pasaules banka, bet acīmredzot ir dabīgi meklēt šādus vienkāršotus skaidrojumus, kad valstī ir lielas problēmas. bet nu diemžēl tā situācija ir tāda izveidojusies, ka korupcijas fetižizācija ir lielā mērā saistīta ar jebkuras pašreizējās politiskās varas leģitimitātes krīzi, kas valdībām vienkārši traucē normāli strādāt, un otrkārt palīdz katrā saeimā iebraukt jaunam laimes lācim. tās ir problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu tēzei par "korupcijas fetišizāciju" t.i. tam, ka korupcija publiskajā retorikā tiek padarīta par kaut ko ārkārtēji svarīgu uz citu problēmu fona. Lai būtu jēga oponēt tēzei par korupciju kā "visu problēmu sakni", tad šāda tēze vispirms ir jāizvirza.

Arī neredzu cēloņsakarību starp "korupcijas fetišizāciju" un "laimes lāčiem", kuru rašanās galvenais iemesls IMHO ir ilgstošā un dziļā uzticības krīze esošajām varas institūcijām, kuru norakstīt uz "korupcijas fetišizāciju" ir maigi izsakoties absurdi. Drīzāk problēmas ir zemajā politiskajā kultūrā, kurā politiķi var par vēlētājiem atcerēties tikai pirms vēlēšanām, bet vēlētāji ar savu īso atmiņu mēdz kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Kaut arī tagad ir vērojams progress, kaut vai tādā ziņā ka patreiz nav redzams reāli spēcīgs "laimes lācis", kurš spētu gūt tādus panākumus Saeimas vēlēšanās, kā savlaik ZRP. Un tunājot par tavu irinizēšanu par "labāko ministru kabinetu" - salīdzinot ar agrākajiem MK, šajā ir salīdzinoši mazāk acīmredzamu diletantu (tādi kā Kristovskis ārlietu ministra amatā, piemēram)

Zatlera rīkojums Nr.2 man tieši patīk tādēļ, ka 1) tas radīja precedentu, kura rezultātā Saeimai nāksies rēķināties ar to, ka izteikti nepopulāru lēmumu rezultātā tā var lidot no saviem krēsliem ātrāk, kā reizi 4 gados. Kas savukārt ir stimuls politiskās kultūras augšupejai, lai ko pukstētu tādi hroniski konservatīvie, kā Ījabs 2) pagaidām, spriežot pēc aptauju rezultātiem, izskatās, ka ZRP izdevies būtiski iedragāt vēlētāju ticību "laimes lāčiem".

(Reply to this) (Parent)