Tātad par realitāti, realitāte nav tavs subjektīvais skats uz to. 'Skats uz to' ir un paliek tikai skats uz to. Piemērs: pieņemsim ka notiek Notikums - 6. tramvaja līnijā noiet no sliedēm un uzsprāgst tramvajs, nodedzinot čiekurkalna tirgu un 45. vidusskolu. Tev par to kāds pastāsta formā: "6. tramvaja līnijā trams nogājis no sliedēm un uzsprādzis, nodedzinot čiekurkalna tirgu un 45. vidusskolu" Tev tagad ir informācija, no kuras buildot šo faktu. Principā tā ir ļoti tuvu realitātei. Tikpat labi kāds tev var pasniegt to formā : "6. tramvaja līnijā salūzis tramvajs". Kas nav galīgi nepareizi, bet arī rada galīgi švaku faktu ainu, salīdzinot ar to iznīcību un destruction kāds ir realitātē. Tu par to mētā jokus, a citi, kuri zin kā ir patiesībā, uz tevi skatās kā uz idiotu. Nu un galējais ne-realitātes variants ja tev pienāk informācija ka "6 trama līnijā viss ir kārtībā, sēdies'n'brauc!".
Apelsīns tumsā nezaudē savu spēju būt oranžā krāsā. Tu vienkārši to neredzi.(t.i. tev nav acu piegādātas informācijas, tachu noskaidrot apelsīna oranžību var arī neizmantojot redzamās gaismas palīdzību)

Šis tā īsumā. Jo nu 'kas ir realitāte' tiek apskatīts grāmatu grāmatās, sējumu sējumos, sākot ar haksliju beidzot ar līriju un citiem frīkiem.
Galīgi ne cibas komentāru mērogs un tēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

faktu realitāte, labi. un emociju realitāte? par kuru, sobsno, ieraksts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

veseliem cilvēkiem emocijas saistītas ar kairinājumiem(faktiem). Īsteni depresētajiem ir stāvoklis 'kapēc viss ir slikti, ja ir labi'.Var jau protams sekot visādiem ieteikumiem 'mainīt skatu uz realitāti' utt. Bet, kā tu vari zināt, ka tiešām viss ir ok? Var taču gadīties, ka tu tā izmaini visu to skatu, sāc ticēt ka viss ir ok, ka nav nemaz slikti. Staigā kā tāds happy go lucky smaidīgs idiots apkārt, bet patiesībā tas viss izrādās maldi. Un seko graujošs kritiens atpakaļ depresīvā nebūtībā un plosošā smeldzē. Faith? Faith burns and hurts.

Kā es to redzu - visādi ieteikumi un haļavnie laimes hormōni un laimes vielas kuras var dabūt pie dīleriem, ir tikai īslaicīgs uztveri izkropļojošs plīvurs. Un ar to ir jārēķinās izvēloties tādā veidā sevi laimīgot. Bet nu citas sakarīgas izejas jau nav, otra ir izkāpt tuvākajā pieturā, kas ir galīgi garām.

(Reply to this) (Parent)

Par to vispar baigi interesanti raksta visadi neirologi. Par to, ka realitati vispar ir dahuja netverams jedziens. Vot tu saki, ka redzi sarkanu balonu - a ka tu zini, ka tas ir sarkans, ja, teiksim, es saku, ka es redzu oranzhu. Kursh tad var noteikt balona krasu? Vai ari, teiksim, tu juti siltu veju, bet tev vnk dazhi neironi sava nodaba sakushi draudzeties, kamer es nekadu veju nejutu, jo manejie nedraudzejas. Ir vejsh vai nav? Silts vai auksts? Un ta tik uz priekshu, jo talak mezha, jo vairak koku..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Objekta krāsu var izmērīt. Piemēram, balons mums izskatās sarkans, jo tas neabsorbē gaismas viļņus ar garumu diapazonā 635 līdz 700 nanometri. Cilvēki ir vienojušies ka šos viļņus viņu acis interpretē kā kaut ko, ko nosauksim ar vārdu sarkans. Tas ka tu šo redzi kā citu krāsu, nenozīmē savādāku realitāti, tikai to ka tev ir redzes defekts(salīdzinot ar vairumu cilvēku). Jo objekts neatkarīgi no novērotāja, atstaro tos pašus viļņus, tikai tev acs to savādāk interpretē.
A silts/auksts vispār ir tas pats kas patīk/nepatīk. Lai apietu cilvēka ierobežotās sensōrās spējas, mēs esam izgudrojuši visādas ierīces, ar ko diezgan ticami noteikt dabas parametrus. Ir vējš vai nav, cik grādi ir, un galu galā - kādā krāsā tad ir tas 'sarkanais' balons, ja istabā iedegta zaļa vai pat sarkana spuldzīte.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pienemu, ka mans uzkariens ir tieshi uz sho "cilveki ir vienojushies", jo galu gala ir kulturas, kur sarkana krasa nepastav ka koncepts. gan zala, gan sarkana ir tas pats. es vairak par to, ka realitate nav jegpilns koncepts bez noverotaja, kursh savukart realitati redz izkroplotu sava skatijuma.

(Reply to this) (Parent)