|
[Jan. 29th, 2013|11:37 am] |
|
|
|
Comments: |
bioloģija. 54 gadu vecumā par 180 grādiem mainīt attieksmi, apgūt profesiju, sākt tajā strādāt un sapelnīt ņaudiņu penzjonāriskam braucienam uz munameģi/kilimandžāro ir kudiš grūtāk nekā 18-24 gados.
Kāds atsevišķi ņemts 54-gadnieks var izrādīties ņiprāks pār kādu atsevišķu jaunuli. Bet lai nu paliek, tas vispār uz tēmu neattiecas.
Ja kāds izlemj ņemt pie sevis partneri-bezģeļņiku, tad tas jādara ar skaidru apziņu, ka tāds nu šamais ir un tieši par to arī viš jāmīl. Kurš te vispār kaut ko saka par mešanu ārā no mājas? Un bērnu gadījumā arī nav nekādas garantijas, ka viņi tev visu mūžu uz kakla nesēdēs.
Nujā, mana problēma šajā keisā ir tā, ka es neticu Garantētai Beznosacījumu Mīlestībai Uz Mūžu, pat ne attiecībā uz personiskajiem bērniem. Vsm ja kāds no viņiem izskatītos nobriedis sēdēt man uz kakla arī pēc 24 gadu vecuma, tad es droši vien padarītu šo sēdēšanu maksimāli nepatīkamu. Nu labi, 26, bet arī tikai tad, ja šis bezģeļņiks man vismaz mazbērnu ir uztaisījis :D | |