Lūk, es jau par to pašu.

Tomēr, par tavu priekšpēdējo teikumu nepiekritīšu - neredzu nekādu principiālu atšķirību starp bērnu, kam ir 18 gadi, un bērnu, kam ir 54 gadi. Cits jautājums, vai precoties/metoties kopdzīvē ar tādu nesaimniecisku partneri, ir bijis skaidrs ar ko tieši ir darīšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bioloģija. 54 gadu vecumā par 180 grādiem mainīt attieksmi, apgūt profesiju, sākt tajā strādāt un sapelnīt ņaudiņu penzjonāriskam braucienam uz munameģi/kilimandžāro ir kudiš grūtāk nekā 18-24 gados.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāds atsevišķi ņemts 54-gadnieks var izrādīties ņiprāks pār kādu atsevišķu jaunuli. Bet lai nu paliek, tas vispār uz tēmu neattiecas.

Ja kāds izlemj ņemt pie sevis partneri-bezģeļņiku, tad tas jādara ar skaidru apziņu, ka tāds nu šamais ir un tieši par to arī viš jāmīl. Kurš te vispār kaut ko saka par mešanu ārā no mājas? Un bērnu gadījumā arī nav nekādas garantijas, ka viņi tev visu mūžu uz kakla nesēdēs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, mana problēma šajā keisā ir tā, ka es neticu Garantētai Beznosacījumu Mīlestībai Uz Mūžu, pat ne attiecībā uz personiskajiem bērniem. Vsm ja kāds no viņiem izskatītos nobriedis sēdēt man uz kakla arī pēc 24 gadu vecuma, tad es droši vien padarītu šo sēdēšanu maksimāli nepatīkamu. Nu labi, 26, bet arī tikai tad, ja šis bezģeļņiks man vismaz mazbērnu ir uztaisījis :D

(Reply to this) (Parent)