kāpēc rasbainieks šodien ir maķenīt stīvijs? jo vakar nebija laika skriet kā parasti - iziet ārā un skrien kur acis rāda un vienmērīgi liek vienu kāju un otru kāju un vienu kāju un otru kāju un domā savas domas un nekur īpaši nesteidzas. o nē, vakar bija jāsteidzas, lai paspētu zilajos ekrānos apskatīt kārtējo čelskiju piesmiešanu. tāpēc izdomāju skriet vismazītiņāko aplīti, toties tā, lai jūt, ka skrien. ne gluži tā, it kā pakaļ dzītos kāds ar mačeti rokās (ir bijis piedāvājums), bet apmēram tā, kā skolā uz ieskaiti (tas bija sen un tā nebija taisnība, bet sajūta stipri līdzīga). personal besti gandrīz visās kategorijās, cik nu tādā vismazītiņākajā aplītī sanāk, nu un šodien stīvijs. cik labi, ka man nav nekādu sirdsmērītāju, drošvien uzrādītu kaut ko tādu, ko es negribu redzēt.
bet vispār es skrienu tā, kā krī kaut kad rakstīja (citēju aptuveni, pēc atmiņas) - ja es skrietu maratonu, tad distances galā nonāktu tad, kad visi transparenti un baloni būtu novākti, visi voluntieri būtu aizgājuši mājās, un tādu mani neviens sen vairs neatcerētos.
upd: userpic = tematisks, vot.