izcili, izcili, izcili. paldies!

Aaah, yes. So very true. Bet tad atkal, alternātīvas gan arī nav diez cik spožas.

(Reply to this) (Thread)

piemēram?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, kādas tad ir tās alternātīvas laulībai? Dzīvot vienam pašam? Es tam ticētu vairāk, ja tie, kas dzīvo vieni paši, regulāri cibā aiz atslēgas nestāstītu, cik šausmīgi vientuļi viņi jūtas. Neprecēties un dzīvot kopā tāpat? Bet tad tāpat tevi uztveŗ par to pašu, ko precētu, un sagaida, ka tu visas lietas dabūsi no viena cilvēka. Kas vēl?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patīk doma par kaut ko šādu:
http://www.snob.ru/selected/entry/37950

vientuļnieki jūtas vientuļi, jo cilvēks ir bara dzīvnieks un viņam vajadzīga savējo sabiedrība. ar mīlestību te mazs sakars.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ar mīlestību, kā rakstā pārliecinoši skaidrots, arī laulībai ir mazs sakars :)

Vispār pa lielam ideja par SIA un laulībām pēc vienošanās ir pareiza, bet ar nelielām bēdām -- cilvēki ir tā uzbūvēti, ka viņiem tomēr gribas visas tās lietas, ko laulība it kā piesola dot. Ij msjē ar francisko vārdu apgalvo, ka laulība piesolījse atrisināt "one's most pressing needs all at once."

Nu lūk. Un tie saprātīgie ļaudis savā saprātīgajā laulībā, kur viņi ļoti saprātīgi guļ atsevišķās gultās un tā, tomēr laikpalaikam pavisam nesaprātīgi sagrib mīlestību, romantiku un taureņus vēderā. Turklāt, lai cik racionāls ij nebūtu, tomēr šausmīgi grūti uztvert kādu, ar kuŗu esi precējies, tikai un vienīgi kā darījuma partneri.

Es nezinu, varbūt ir tie aplam racionālie ļaudis, kas neko tādu negrib. Vai varbūt viņi taureņus vēderā pamanās dabūt ārpus laulības, un viņu laulātais draugs tik tiešām ir uzbūvēts bez mazākajām greizsirdības jūtām. Un var jau būt, ka tas, ar ko viņi tos taureņus dabū, arī ir pilnīgi apmierināts ar tādu lietu kārtību un regulāri nerīko scēnas, kā tu vispār uzdrošinies ko darīt ar mani, ja esi precējies, izvēlies tak beidzot, ko tu īsti gribi. Ja tā, tad es no visas sirds varu novēlēt visiem mazel tov un, godīgi sakot, diezgan viņus apskaužu.

Bet šitāds uzstādījums pieprasa vismaz divas pilnīgi racionālas personas. Bet tavu bēdu, racionālu cilvēku zem šīs saules ir gaužām maz. Katrā ziņā tā iespēja, ka divi racionāli cilvēki satiksies un apprecēsies, ir tik niecīga, ka viņu ņemt par priekšnoteikumu ģimenes dzīves modelim ir, maigi izsakoties, naivi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad ko Tu ierosini?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Godīgi sakot, man nav ne mazākās jausmas.

(Reply to this) (Parent)

Lai gan vispār, if hard pressed, es kā risinājumu ieteiktu nemocīt smadzenes, meklējot atbildes uz neatbildamiem jautājumiem. Palīdz takš.

(Reply to this) (Parent)

ir jau vienpusīgi uzrakstīts, bet labi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne ka vienpusība tik ļoti kaitina -- tas ir normāli, katram cilvēkam ir savs viedoklis, kuŗu viņš bīda pirmajā vietā, citus uz tā rēķina piemirstot. Kaitina tas, ka tur ir plika fakta konstatācija -- hahā, cik absurdi visu prasīt no viena cilvēka -- īsti nepaskaidrojot, un ko tad nu darīt. Jo, raugi, to jau nelasa androīdi, bet gan dzīvi cilvēki, uz kuŗiem tas viss arī attiecas un kas, nedod dies, to visu vēl pie sirds ņems. Un, ja tur nekā nevar darīt, tad labāk gan būtu ļaužus lieki neērcināt sevi ar šitādiem skaidrojumiem, cik absolūti bezjēdzīgi un truli viss ir.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka minētais popsīgais domātājs ar francisko vārdu citos apcerējumos un bībīsī programmās gan arī ir mēģinājis dot kaut kādus iespējamos risinājumus mūsdienu sabiedrības bēdām. Visnotaļ gaļimus, jāpiebilst, bet vismaz viņš centās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnu kāpēc bezjēdzīgi un truli, manuprāt tas vairāk tāds stāsts par vēsturi, kā mēs esam nonākuši pie tā, pie kā esam nonākuši.

(Reply to this) (Parent)