rakstīt literāru (nu, vai jebkādu citu "māksliniecisku") tekstu točna nedrīkst "tā, kā runā"
bet tas ir tieši tāpat kā nedrīkst rakstīt romānu, sīki aprakstot visu varoņu dzīvi, no dialogiem līdz vēdera izejai (nevis tāpēc, ka nesmuki, bet tāpēc, ka boooring)

tajā pasā laikā literatūra, kurā neviens nekakā pēc definīcijas, arīdzan nav nekāds mākslas paraugs

botoms lains: man šķiet, ka ir iespējams un nepieciešams, un dabiskajā rakstu valodā (aļa komentāri) veidojas runātās valodas *atveids* rakstiskajā, kas nav viens un tas pats... nu gluži kā pārtulkot no runātās valodas rakstiskajā, un labā tulkojumā šķitīs, ka tu tiešām lasi reālo runāto valodu, lai arī patiesībā tā nav

tāmanšķiet, jā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja gribam ļoti precīzi definēt, tad tā arī ir, kā tu saki. dzīvs runātās valodas atveids rakstiskajā - vai varam vienoties par šādu cēlo mērķi? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah :)

(Reply to this) (Parent)