lūk, lūk, uzstādījums "nekādā gadījumā nedrīkst rakstīt tā, kā runā" manuprāt ir kaut kāds murgs. protams, nav runa par visu "ēe" un "šis te risinājums šai te problēmai" sīko parazītu precīzu pierakstīšanu, un arī vulgārismu līmeni var regulēt, bet galējība "priekšmets neko nevar darīt, tāpēc vajag ciešamo kārtu" imho ir vienkārša lasītāja čakarēšana.
un vispār kautrīgi jāatzīstas, ka stroika man pat mājās ir, bet vēl tā arī nav bijis laika atšķirt. bet kad ciemos paņēmu "drusku pašķirstīt", bija ļoti grūti nolikt atpakaļ :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rakstīt literāru (nu, vai jebkādu citu "māksliniecisku") tekstu točna nedrīkst "tā, kā runā"
bet tas ir tieši tāpat kā nedrīkst rakstīt romānu, sīki aprakstot visu varoņu dzīvi, no dialogiem līdz vēdera izejai (nevis tāpēc, ka nesmuki, bet tāpēc, ka boooring)

tajā pasā laikā literatūra, kurā neviens nekakā pēc definīcijas, arīdzan nav nekāds mākslas paraugs

botoms lains: man šķiet, ka ir iespējams un nepieciešams, un dabiskajā rakstu valodā (aļa komentāri) veidojas runātās valodas *atveids* rakstiskajā, kas nav viens un tas pats... nu gluži kā pārtulkot no runātās valodas rakstiskajā, un labā tulkojumā šķitīs, ka tu tiešām lasi reālo runāto valodu, lai arī patiesībā tā nav

tāmanšķiet, jā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja gribam ļoti precīzi definēt, tad tā arī ir, kā tu saki. dzīvs runātās valodas atveids rakstiskajā - vai varam vienoties par šādu cēlo mērķi? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeah :)

(Reply to this) (Parent)