manliekas, ka vairumā gadījumu nostrādā psihosomatika. es vienmēr domāju, ka nevaru nearko aplipināties (nu labi, leprozorijā speciāli neeju tusēt) un neaplipinos arī. slimoju ārkārtīgi reti un visi puņķi un klepi man piemetas no būšanas sliktā garastāvoklī, dusmošanās un pīkšanas. neatceros reizi, kad būtu saslimusi jautrā prātā vai, kad būtu aplipinājusies, piemēram, bučojoties ar apslimušu dzīvesbiedru.
iešana slimam uz darbu pa lielam ir tikai bezatbildība pašam pret sevi. ja kolēģi gribēs saslimt/baidīsies no saslimšanas, gan atradīs veidu kā to izdarīt arī bez Tevis :)
novērojumi liecina, ka mana teorija ir pareiza, galu galā visos tais puņķu laikos, haltūrējot garderobē taču nevar nomazgāt rokas pēc katra krekšķoša skatītāja. respiratoros ar nestrādājam, bet kā jau teicu slimoju šausmīgreti. ir kolēģes, kuras baidās un staigā puņķainas.
galvenais ir būt priecīgam, nebaidīties, nedomāt, ka kaukas var pielipt. vēl var mēģināt kaukā papildus iepriecināt savu mīļo imūnsistēmiņu (medus, ingvers, ķiploki, ziedputekšņi, citrosepts, tējas visādas, bla, bla, bla) un lakt daudz silta šķidruma.

(Reply to this) (Thread)

nu klau, bet es vot visa tāda laimīga un priecīga un par aplipināšanos nedomājoša (kurš vispār domā par aplipināšanos, wtf?) esmu saslimusi. ko man tagad iesākt? sēdēt stūrītī un šņukstēt, ka esmu bijusi slikta meitene?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau tā lieta ka miljons cilvēku paniski domā par aplipināšanos, tāpēc manliekas vispār ir tās visas epidēmijas.

par to, no kurienes Tev tā slimība gan nemācēšu teikt. zinu tikai to, kā tas strādā ar mani - piemēram, ja ritīgi noskaišos un vēl neizbļaujos, bet paturu iekšā, tad nākamajā rītā nebrīnos, ja kakls vai nu sāp vai taisās uz sāpēšanu. bet katram jau individuāla sistēma un pašam jāatkož kā tas darbojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es par sevi droši zinu to, ka izejot ārā slapjiem matiem, pat ļoti vieglā un siltā vasaras vējiņā, uzreiz būs klāt temperatūra. tāpēc neeju ārā slapjiem matiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un, ja iegriezīsi ar nazi pirkstā, tecēs asinis. es jau nemaz nenoliedzu, ka visādām ķermeniskām nebūšanām nevarētu būt pavisam materiālas dabas, fiziski iemesli. nešaubos arī par to, ka ir iespējams tā vienkārši, jautrā prātā aplipināties ar kādu vīrusinfekciju. es tik tā, in dženeral, izteicu personīgos novērojumus par aplipināšanos, psihosomatiku un (ie)domu spēku :)

(Reply to this) (Parent)

ojā, man arī ir līdzīga teorija un visbiežāk es slimoju,tad kad man ir kreņkis uz kādu kolēģi(citiem vārdiem - ir besis un vismaz zemapziņā gribas iemeslu, kapēc neiet uz darbu, kas ir vēlviens iemesls, kapēc slimo cilvēki biežāk ziemā) un sociāli neizdevīgi viņam pateikt, ko es par to domāju. vienas no labākajām profilaktiskajām zālēm šādām situācijām esmu izdomājusi pie sevis / domās kaitinošam koolēģim "ej dirst, mani nekrata". Rupji, bet palīdz imūnsistēmai, pašvērtējumam un veselīgam ierēcienam (ticībai,cerībai un mīlestībai) :).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

meitenes, iepazīstieties arī ar biologa viedokli :)
http://klab.lv/users/rasbainieks/1299997.html?thread=8120349#t8120349

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā,:) es te pasen lasīju viena amerikāņu Dr. viedokli, ka elpceļu slimībām īpaši ir raksturīgs ziemā ūdens trūkums organismā, bet tā kā tas ir reāli djošs (ti farmācija insdustrijai neizdevīgs) pasākums, tad to Dr. atzinumu diži nepopularizē - bet loģiski, jo aukstumā/karstumā mitruma zudums organismam lielāks kā normālsituācijā, vienīgui aukstumā tik ļoti slāpes neliek par sevi manīt un viena 10-15 pastaiga no transporta uz darbu -25c dara savu..

(Reply to this) (Parent)

Viss ir forši un laimīgs cilvēks noteikti slimo mazāk utt., taču ir cilvēki, kas sāk slimot ar visādiem ORZ n'stuff teju kopš dzimšanas. Protams, var pieņemt, ka viņi ir visi tādi nervozi un stresaini jau piedzimstot, taču man kkā vienkāršāks izskaidrojums liekas tas, ka cilvēkiem ir dažāda imūnsistēma. Dažiem tā ir spēcīgāka, dažiem vājāka.

(Reply to this) (Parent)