šis iet ārā visiem tiem sērdienīšiem, tādiem kā man, kuriem nav cepeškrāsns, bet ir sendviču tosteris.

šī žurnāla redakcija ir izgudrojusi velosipēdu un jūtas nemērā lepna. kā izrādās, ābolmaizītes (maize, krējums, cukurs, ābola šķēlītes) un zaptsmaizītes (maize, skāba zapte, cukurs, krējums) nebūt nav augstākā pilotāža tosterpīrādziņu pasaulē. jo jebkuram saldajam pīrādziņam pogas izgriež kreptīgs gaļas pīrādziņš.

dāmas un kungi, studijā - bekona un sadziki mīlas auglis pīrādziņš. uz maizes šķēles (kliju ir forša) klājam cauraudzīša šķēli vai divas, pāris karotes sadziki, vēl vienu maizes šķēli pāri tam visam un šaujam iekšā tosterī. gaidām pāris minūtes līdz pilnīgai laimei.

ja ļ.cien. lasītājam paspēja rasties jautājums "kas par zvēru ir sadziki?", tad var vai nu gūglēt pēc tzatziki vai vienkārši ņemt citronu, olīveļļu, gurķi, krējumu un ķiploku un rīkoties ar tiem šādi:
izspiež sulu no viena vesela citrona, samaisa ar aptuveni tikpat daudz vai maķenīt mazāk olīveļļas, to iemaisa puslitrā krējuma, pierīvē klāt vienu mizotu garo gurķi, piespiež vai pierīvē klāt kādas 3 daiviņas ķiploka, braši samaisa, liek plēvi pāri un ledusskapī vismaz uz stundu. ēd kaut vai ar ceptiem kartupeļiem.

pateicības redakcija pieņem labprāt. garšo malbeki.