par neatbildētiem jautājumiem
Vīkends, vīkends bij jā, tāds, nu nekāds, bet no vīkenda ir palicis viens neatbildēts jautājums, par kuru nedaudz vēlāk. Sestdien es biju coach potaote. Vispār skarbi, tur vajag diezgan lielu izturību, lai noskatītos sešas filmas pa dienu, ko es arī varonīgi paveicu. Tikai pa vidam aizskrēju uz olimpiju pēc aliem un našķiem, ā nu ja, Dārgajai vēl īsais ekskursiņš Molā, bet laimīgi tas nebija ilgi. So, diena sākās ar filmu par džeku, kurš ekselenti blieza golfa bumbas 400 jardu tālumā. Tad bija kaut kādas Pollijas, tad vēl visādi Dusmu menedžmenti, Undervorldi un vakarā, pēc TV3 filmas Karš es biju pilnīgā komā. 8 stundas pie televizora, sestdienā, tas ir skarbi.
Vakar laiks bija par kapeiku labāks un ar kolēgām izdomājām pabraukāt ar mopēdiem, pacept gaļu, nu kaut kā tā. Triepjot aliņu piesaulītē un diskutējot par vidēji jēla steika patieso jēlumu pacēlās jautājums: “a ko Tu darīji vakar?” Saruna par izniekoto sestdienu izvērtās diezgan interesanta, kur puikas apgalvoja, ka, ja sestdienā ir nogulēts ilgāk par vienpadsmitiem, dies pas vēl visu dienu, tad iestājas moraļņiki, par brīvā laika izniekošanu, jo diemžēl brīvais laiks ir tas, kā mums ir vismazāk. Un tad viena no Dārgajām iedūra dzeloni, kas arī ir tas, mans līdz šim neatbildētais jautājums: “Kāpēc Tev ir moraļņiki par to, ka esi nogulējis visu sestdienas pirmspusdienu, bet nav moraļņiki par to, ka piektdien zvērīgi piedzēries, dēļ kā vajadzēja šo sestdienu nogulēt?”
Vot tak bļe, indīgais dzimums, vienmēr atradīs ko nodirst...