Par reformatoriem
Hei yo nigazi, kāds ir atausis šis rīts Jūsu nožēlojamajās dzīvītēs? Pelēks, pohains, pēcseksa noguruma apvīts vai vienkārši parasts? Ko a? Nu ja, hoķi padirsām gan, bet nekas, gan jau arī mūsu ielā būs svētki.
Tram pa ram, tirļi mirļi, tī en tī, aim a dainamait, hmm, ko gan gribēju Jums dārgie susliki pastāstīt? Vot sit mani nost, neatceros.
Labi, lai nebūtu izniekojis šo mirkli nelietderīgi iebakstoties cibā pastāstīšu ka Jums, kā šodien uz darbu tenterēju. Visticamāk ka tas, ka mans ceļš ved pāri akmens tiltam, tad cauri vecrīgai , garām amīšu vēstniecībai, Jums ir pilnīgi pohuj, bet tālāk tas ved cauri esplanādei kur Rainis sēž. Tā nu es šodien patenterējis garām usas vēstniecībai, eju gar viesnīcu Rīdzene un apceru cik gan smuki varētu ar naglu novilkt gar glaunā mesera sāniem un pēkšņi attopos savu draugu krieviņu burzmā. Aha, esmu nokļuvis “Reforme ņet!” pašā mītiņa vidū. Mja, feis to feis ar skaļi spiedzošiem jauniešiem, kuriem jau deviņos ar kapeikām ir lielais plastmasas aliņš ķešā. Izvērtējis situāciju, ka mana intelekta neskartā seja ne ar ko neizceļās šajā dauņu barā, mierīgi bīdījos pa izvēlēto maršrutu. Viss parks pilns ar šitiem mēsliem, kuri tur klimst no viena stūra uz otru un murmulē kaut ko par kaut kādu reformu kura viņiem radnoj jizik atņemšot. Radnoj bļa, viņam bļa Uzkamenozolupovskā radnojs jiziks iraid nevis te. Un tur viens mauro, “bratci, pojģom na ļevo”. Tambovas vilks tev braķecs, bļe. Izejot cauri pūlim biju paspējis diezgan uzvilkties. Sākumskolā kad mācījos vēl jauktajā skolā vienu krieveli nosaucu par sieriņu, viņš mani par pidaru, tad mēs izkāvāmies un es dabūju piezīmi dienasgrāmatā par ko mani vēl sencis vakarā iepēra. Nu vai godīgi? Nē bļa, un tagad tādiem te radnojs jiziks, ka velns pa stenderi. Kā protesta zīmi pret jiziku sākšu gānīties latviešu valodā. Tātad, kas mums ir:
1. pimpis
2. peža
3. velns
4. auns
5. daunis
6. muļķis
7. ?
Reformēsim savu lamāšanos, ka bitīt matos!