Par lieldienām, jibio
Pautiņsvētki ir pavadīti, kājas un rokas vēl vietā, galvā gan liekas ka kaut kas starp ausīm ir aizpuvis, bet tas nu tā, to mēs norakstām uz neparedzētiem izdevumiem. Darba tik daudz, ka griba histēriski bļaut un ar kauluzāģi griezt publikā.
Ā, un jā,
mani sauc
racoon, un es esmu debils.
(te jums ir līdzcietīgi jānopūšas un jāaplaudē)
Kāpēc? Nu tāpēc, ka joprojām nesaprotu, nahuj man vajadzēja piektdien piecos no rīta pilnīgā komā atčutīties šķērseniski ar moci ceļmalā? Labi ka pats vesels, mocis gan tik priecīgs nejūtās....