khmm, a man kaut kā ir pohuj. neesmu aizdomājies kas un kā. ņemsim par piemēru toreiz, kad sēdēju un sildījos ar aliņi, kopā ar jums, cienītais. varu derēt, ka tas balzāms, ko triecāt jūs, nu nemaz nebija tie pēdējie tovakar. mazhekonkulim jau arī tas pats smaidīja. velnišķīgais zaļā pūķa acu skats, kurš nepameta mani līdz pat 3iem naktī. pat no rīta, paskatoties spogulī, bija manāms flashback no iepriekšējās nakts. audzin;aju raksturu, mēģinot iestāstīt kuņģim, ka tas šašliks ar kartupeļiem krasta lidiņā ir kas ēdams un nevis tikai vizualizēts ķieģelis, bļe. if jū hav nīd for zat, džast dujit.