Par alkoholismu, kredītiem un slimību
Tādu lūk perspekķifku man izmeta pēdējais FB joks. Neiepriecināja, jo noracies sniegu un izstaigājies pa mežu biju apņēmies vismaz Jauno gadu sagaidīt kādā nebūt poziķifkā un sirdsmierā, bet nē, še tev, atnāc mājās , ieej feisītī un pirmais ko tev iebliež ir alkoholisms, kredīti un slimība. Labi, dievs ar tiem jokiem. Tagad par aizejošo un atnākošo. Šis gads bija grūts, pārpildīts ar stresu, naidu, dusmām, nenovīdību un citiem mēsliem, kuri rodas mūsu sūrajā ceļā uz labklājību, it īpaši, ja ceļš nav izvēlēts tas vieglākais un gribas to noiet ātrāk, kā būtu pieņemts. Gribās, lai viss būtu kā skaistās franču filmās, bet tā diemžēl nav un Tu neesi noteicējs lietu kārtībai. Manas šāsdienas meža terapijas pārdomas aizveda pie secinājuma, ka visas šīs slimības, alkoholismi, stresi un ienaidi (un ne man vienam, pus ciba te tāda šķiet ir, reizumis izspaļaujot ko nepārdomātu, kas ļauj to novērot) rodās no mūsu vēlmes, pakārtot lietu kārtību sev, un kad tas neizdodās, to pārdzīvot, plēst traukus un drēbes, kurt naidugunis un kašķēties. Un tikai tāpēc, ka dabiskā lietu kārtība nav tāda, kādu vēlamies mēs. Mēs negribam pielāgoties, mēs gribam lai mums pielāgojas un tad mēs ekspolodējam. Es nevaru gaidīt, ka kalns atnāks pie manis, ja pats pie tā neeju, bet redz tāpēc es īgņojos, dusmojos un visbeidzot trakoju. Tad, kad es pieņemšu, ka man pašam jāiet pie kalna un iešu, tad varbūt arī beigsies alkoholisms, stress un slimības.

Novēlu sev, Tev un visiem Jums jaunajāgadā mazāk domāt par to, kāpēc kalns nenāk pie Jums, bet iet pie kalna. Novēlu nelaist iekšā sevī naidu, nepadoties negatīvām provokācijām un smaidīt pretim dzīvei. Atrast laika vairāk sev, darīt to kas tīk un būt pozitīvākiem pret pasauli, jo pasaule nemainīsies, vai nu mēs pielāgojamies tai, vai sadegam savā bezspēcīgajā naidā. Priekā mīļie!