Vot, tagad pīpējot noformulējos. Jūrmalas meiteņu basketbola komanda brauca uz mačiem Pēterburgā. Viņu treneris visus vietējos uzņēmējus apstaigā un kurš nu ko. Viens komandai ķedas nopērk, cits formas sadrukā, cits viesnīcu. Mēs piemēram autobusu nomaksājām.

Ja pie mums atnāktu Jūrmalas teātris, vai pionieru pils bērnu teātris Zīļuks, sak, mums uz skatēm Berlīnē jātiek. Sūds jautājums, lai transportkompānija sūta rēķinu, nomaksāsim. Līdz Berlīnei protams, ne jau visai trupai avio biļetes uz Losandželosu.

Tāda atbalstīšana man ir saprotama, nevis tupa - dodiet kāpi, un pēc tam redzēt, ka kāpīša prasītājs pl 13 sēž berga bazārā, kūciņu pa 5 EUR gabalā ēd, kamēr es 12 stundas sitos ar piegādātājiem, lai nolaiž jevriku šķembai piemēram. Manos stereotipos ir tā, ka "radošajam" naudiņu rokās dot nav labi, tā viņam kaitē.