Jā, varu pieļaut, ka noteiktiem darba apstākļiem ir noteikts ekonomiskais pamats. To jau minēju. Taču tanī pašā laikā man nav arī nekāda pamata domāt, ka darbadevēju lēmumi par darbinieku nodarbināšanu allaž ir optimāli. T.i., ņem vērā gan darba devēja, gan darbinieka intereses. Nav runas par sadismu, bet par prasību samērīgumu, kuru kontrolei kaut kāds mehānisms noderētu. Attiecīgi — kaut kādai kopējai izpratnei par darba apstākļu normām vajag būt, pat ja runa ir par visnekvalificētāko darbaļaužu kolektīvu. Sauc mani kaut par sociālistu.