Nezinu, kas tā par Priedi, un kas tas par grūbu. Bet, ja mēs tā dziļi filozofiski, ticu, ka pat vislielākajam kretītam gribētos, lai visu roņu mazuļi būtu paēduši, un jūra skaidra kā bērna asara. Cits stāsts, protams, ir par to, kur tas viss atrodas prioritāšu sarakstā. Man varbūt arī gribētos, lai Valmieras vientuļās māmiņas dzīvotu divstāvu privātmājās, un katru vakaru ēstu kaviāru. Tiešām nebūtu žēl. Tikai nestāstiet man, ka man pienāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, vai jāziedo "nieka latiņš" kādā cilvēku inteliģenci pazemojošā šovā. Tobiš kretīna latiņu katrs uzstāda pats priekš sevis.