Kvotu sistēma - noteiktā teritorijā noteikts cilvēku skaits. Žopu podņal - mesto poterjal. Tavā vietā paņem citu, kurš potenciāli negribēs kustēties tālāk, bet ražos kopproduktu un pēctečus. Tiesa, arī lēmējiem jāsaprot, ka ņemot klāt jaunus spēles dalībniekus, vai paņemt ražotājus vai tērētājus - jāmāk tos atšķirt. Nu un protams, sliktam saimniekam neviens darbinieks ilgi neturās. Un visbeidzot - mērīt valsts pārvaldes veiktspēju - ja rezultāts slikts, vispirms maksāt daudz mazāk, pēc tam lidināt laukā no pārvaldes bez tiesībām jelkad pretendēt atkārtoti un visbeidzot, prasīt atbildību par padarīto ne tikai "es te atkāpšos, ja" bet par alkatību, nekompetenci un nolaidību sodīt, bargi sodīt, arī sēdināt un konfiscēt. Beigās strādnieki koncentrētos valstīs, kur darbs ir cieņā, mākslinieki dzīvotu mazliet knapāk, bet arī pašpietiekami un visādi dīkdieņi veģetētu apgabalos, kas no kaimiņiem būtu atdalīti ar augstu sienu, lai nebūtu kārdinājuma iet zagt rāceņus. Visas valstis savā starpā apmainās ar vajadzīgajām precēm un pakalpojumiem. Man šķiet, ka komunismam ir jābūt tieši šādam - katrs saņem tieši to un tādā daudzumā, kā tam pienākas pēc padarītā.