Par to, how it goes
Pirmais virsraksts varētu skanēt sekojoši:

"Par skvoteri rakūnu"
Šā gada janvārī ievācos dzīvojamajā platībā, ko bez piecām minūtēm varētu dēvēt par premium. Nu tur sava stāvvieta, pagalms, jumta terase un māja kā tāda piecu minūšu gājienā no jūras. Labs darījums, līgums, maksājums un dzīvo nost. Tas tā jauki turpinājās līdz tam brīdim, kad ieradās "sportists urla". Sportists urla ir tāds figurants, kurš kā pilnvarota persona pārstāv banku un kā tās pašas bankas pārstāvis viec objektu "apsekošanu". Pārrodoties un satiekot "pārstāvi" kurš negribēja doties prom, jo "pārstāv", nācās veikt procedūru. Mēs rējāmies, piesaucām temīdu, pašvaldības policiju, pēcāk arī valsts, līdz rezumē panāca kaut kādi uzvalkotie, kuru sarunas es vairs neklausījos.

Sausais atlikums, es biju noīrējis māju kuru izīrēt neviens nebija tiesīgs. Nu tur tiesas, maksātnespējas n so on. Tā kā esmu labticīgs, savus izīrētējaus nepārbaudīju un domājot, ka esmu ieguvis labu līgumu, liku parakstu. Izrādās ar atpakaļejošu datumu un uz nākamajiem septiņiem gadiem. Un saproties, es tanī brīdī nepievēru tam uzmanību, galvenā doma bija - hatons mans, ņemu! Par urlu, mentiem un pārējiem kariem nemaz nespēju iedomāties. Tad nu nāk "izīrētājs" kurš sola dieva zīmes, ja cīnīšos ar urlu, tad urla un uzvalkotie, kuri apstrīd manu īres līgumu un pa vidu es ar savu iedzīvi, raizēm un rūpēm. Sekojot Makjavelli piekāsu vājāko un uzaicināju "uzvalkoto" pusdienās. Labi, viņš bija pretīgs "a ļa armani ērglis" no kura es pat nedaudz mīzu ,bet kaut ko vajadzēja sarunāt šā kā tā.

Finālā, es joprojām dzīvoju mājā, ir pagalms, uzpariktes un tā. Pat Dzintaros. Kvadratūra mazāka, maksa mazāka un līdz jūrai tālāk. Bet es vismaz dzīvoju... Anyway, šajos nemierīgajos laikos īrējot dzīves telpu, pārbaudiet savus izīrētājus "daskonaļno", jo varbūt ir gadījums, kad viņi jūtot, ka esi šakālis mēģinās nolikt Tevi un Tavu īres līgumu starp sevi un banku, lai vienkārši glābtu savu maksātnespējas sajūtu. Piekāš nabagus, jo tagad varu apliecināt no pieredzes - nav vērts iestāties par kādu, iestājies par sevi, vienojies ar stiprāko, it īpaši ja ir situācija kurā pats neesi noteicējs. Banka caur zobiem atmeta man kaulus par nosacītā īres līguma laušanu un parūpējās par nelielu nākotnes komfortu. Tas ir vieglāk viņiem un man, kuram katru vakaru būtu jādzen ārā urla, kas ir īpašnieka pārstāvis.

"Par fašistu brāļiem"
Paralēli dzīvesvietas epopejai vidējais posms rīkoja dumpi prasot no 2,8LVL/h uz 3,2. Vienu piespiedām parakstīt uz paša vēlēšanos visu pārējo priekšā, savukārt pēdējie atgriezās pie stanokiem ar likmi 2,5

"Par prusaku"
Prusaka vairs nav. Tobiš viņš ir, bet kaut kur citur, ne pie mums. Soļaras likmes samazināšana noveda viņu pie izmisuma soļiem. Pirmais no tiem - slepenajā boksā noliktās ugunsdzēsēju mašīnas alumīnija sūkņu noskrūvēšanas, beidzot ar neaktīvā kabeļa nociršanu. Tas protams tika pieķerts un ar mantas konfiskāciju atlaists. Tajā dienā tomēr ar daļu no "guvuma" savā bagāžniekā prusaks devās prom. Tā kā gāja vaļā mana dzīves telpas epopeja es biju ļoti emocionāli nelīdzsvarots. Kopā ar savu bijušo rotas komandieri, kuram patīk palaist rokas noķērām prusaku pie kauguru "rullīšu" garāžām. Izlādējos. Tagad kauns, bet toties pus sloka zinās, ka mēs sitam savējos, lai svešie bīstās.

"Par netīrumiem"
Prusaka tēmu turpinot, jāatzīst ka barības ķēdē ir elementi, kas atrodas pat zem viņa. Mums blakus ir pamesta teritorija "barotava" kur netīrie nāk kabeli skaldīt. Ir pamatotas aizdomas, ka tie ir tie paši, kuri vēl nav uzķērušies uz mūsu "barotavu" . (nobērām gardos, sagabaritētus lūznīšus stūrī un uzlikām kameru) Vārdu sakot - šamie skribī kabeli pamestas ēkas otrajā stāvā. Uz bļāvienu "ko zodz"! nereaģē un turpina darboties. Iedomājies, baiļu nav! Piebizojām un sākām švitināt kāpnes, šamie salien bēniņos. Kāpnes nost un visus darbiniekus ap perimetru ēkai. Puikas slazdā - kāp zemē , šurp tauri, tu glābsi sev dzīvību!
Jamie barikādējas bēniņos. Tas protams nebija labi, bet pa rokai bija vecā laužamā ižene 54. Tas ir 12 kalibrs. Joka pēc pāris reizes šmaļnul pa to māju, kura netīrumi patvērušies. (tas arī bija manas piespiedu pārvākšanās laikā). It kā jau Sloka, it kā visiem pohuj. Nu vot, atbrauc mūsu izsauktie menti, uz kuru aicinājumiem kabeļu zagļi tomēr lien ārā. Skats pa rubli - menti četri, mana armija - astoņi un divi diegabikši čigāni trīcot lien pa pieslietām alumīnija kāpnēm. Pirmais, kas uz zemes ticis menta priekšā krīt ceļos - saimniek, mēs pēc malkas, dēlīšus vākt, mājās auksti , šitie šauj! Kas šauj? Kāpēc šauj? Čigānam protams neviens netic, tā pat kā tam, ka viņš malku nācis gādāt. Sausais atlikums - lai baidās, aizveda aiz vecajiem karjeriem un tur arī uzskaitīja. Tagad varam droši ņemt kameru nost, jo neviens šeit vairs nelīdīs. Pirmkārt - saimnieki debili , jo šauj, otrkārt uz vienu roku ar mentiem.

"Par Jurku"

Jurkam viss labi. Kosmonautikas dienā viņam bija dzimšanasdiena. Protams ka pielējās, bet nākamjā dienā bija uz strīpas un tas ir galvenais!