Eksistenciālisms, jā. Man šovakar gadījās noskatīties Alekseja Germana-juniora kino "Бумажный солдат", kura skatīšanos es biju daudzas reizes atlicis. Iesaku, ja vien tev gribas ar mākslas palīdzību grimt tajā, ko krievi sauc par "тоска".

Filmā ir papilnam tās mantas, pēc kuras tu slāpsti - intelģentu sarunu par "būtisko", par jēgu, par idejām. Un tik pat daudz tur ir mokošas refleksijas pārņemtu, spožu pusmūža cilvēku ciešanu, kuras viņiem rada tā vide, kur viņi dzīvo. Pat armijnieki ir inteliģenti un jauki cilvēki, kas spriež par humānismu un ticību labajam cilvēkos. Un fonā visam Čehova spoks un ikdienas sadzīves bezcerīgā vienkāršība un nenovēršamība, kuru ģeniālais operatora darbs padara par galveno filosofisko argumentu, un ar kuru donkihotiski cīnās filmas varoņi.