Par izrakteņiem
Lai man piedod šeit esošie reklāmas un dizaina guru, bet manuprāt, visai šai industrijai ir laiks vai nu pārkvalificēties, vai steidzīgi pārskatīt stundu likmi. „Da jā, da tā, da ja bļe goloi žopoj jožikof davil un plenērā piedalījos” vairs neiet cauri. Kredentiālis protams ir laba lieta, bet tam ir zema pievienotā vērtība.

Kaut kādu laiku atpakaļ notvēru vienu mazo. Tad vēlvienu, un vēlvienu un visus literāri izsakoties ieslēdzu pagrabā. Tagad man ir neliela un kompakta mazo asiņaino punduru brigāde dizainā, programmēšanā un viens pat arhikadā. Peli zibina tā ka svilst un dara to par četerdesmit latiem nedēļā plus ikdienas lulū pica ar kolu. Visā visumā mēs te taisām visādus brīnumus, pa kapeiciņai, pa santīmiņam, pa bannerītim.

Tagad uz druku aizgāja lielais MEGA prodžekts, un tas, ka es tuvojos savai atdzimšanai industrijā laikam ir nenovēršami, jo tipogrāfija ilgi un dikti meklēja sazvērestības teorijas, kāpēc faili lādējās no kaut kāda kaktu servera, epasti nāk no džīmaila un projvads Mārtiņš neatzīstas no kuras aģentūras mēs esam. Sak, mēs jau saprotam, ka Jums haltūru vajag, ka no priekšniekiem slēpjat, bet no kuras aģentūras esat? Saku mini – dabūju plejādi ar nosaukumiem, kuri atrodami reklāmas gadagrāmatā. Atzinos, ka ne no kādas, bet teicos, ka nosaukumu varbūt kādudien izdomāšu.

Kad Mega prodžekts būs redzams arī internātā, tad palielīšos :)

Vispār patīkami, ka Tevi tā uzreiz novērtē kā konīti no augšējā plaukta, ne kā bonīti maksimas izpārdošanā.

Ko es ar to gribēju teikt? Mazajos ir spēks, kādudien viņi būs diženi, jo kā vēsta sengrieķu filozofi - nesmejies par jaunajiem, jo nekad nezini kas no tiem izaugs.