Par spēku
Ar vārdu spēks mēs apzīmējam daudz ko, ne tikai spēju pacelt arbūzu vai ķirbi. Teiksim tur kaut kādu foršu klipiņu apzīmē ar vārdu spēks un tā tālāk.
Es šonedēļ iepazinos ar diviem jauniem spēkiem. Literāri izskoties - spēks ir Leksusā un tirgū Latgalīte.
Tagad par visu pēc kārtas. Sēžu es savā vecajā dandardaikā pie sarkanās gaismas, klausos kā Mamas un Papas sapņo par kaliforniju un jūtu, ka manī, tobiš mašīnā, kāds ieiet no aizmugures. Stingri ieiet, tā ka es pat gandrīz ap stūri apsitos.

Pusmūža sieviete ar manāmu izmisumu sejā nomurmina ...atvainojiet. Nu es protams piedošu, pēc tam, kad būsim aizpildījuši saskaņoto paziņojumu.
Mana skāde - pakaļējais bamperis, kreisajā pusē no spārana atrodas ar 3mm spraudziņu, labajā - 1mm. Tātad, kreisajā pusē atlēcis no viena stiprinājuma. Ir nokritis viss sniegs kas bija sakrājies bamperī un viena pagara švīka bampera vidū. Savukārt Reanault Clio bija noārdījies pamatīgi. Priekšas nebija kā tādas un tecēja radiators. Kas ar viņu būtu bijis, ja es sēdētu X5 kuram ir farkops? Vispār amba. Lūdzu, tāpēc vairs nekad neuzsākiet ar mani Cibā diskusiju aizstāvot mazos tripervāgenus. Ja gribat nosisties - uz priekšu. Spēks vienalga ir Leksusā :D

Nākamais spēks ir Latgalīte. Jūs teiksiet baraholka, es teikšu supermārkets! Viss atkal sākās ar Gintu Gaiķēnu , tā tagad sauc manu kaķi, jo ja viņš atkārtos savas izdarības, tad viņu gaida Ginta Gaiķēna liktenis - dzīvošana uz ielas teltī. Lūk, Giņča ņēma un pārgrauza mana ASUS barošanas vadu. Kas tur liels jautāsiet. Es ar tā domāju. Pamēģiniet nopirkt ASUS F9DC un tad vēl rinda ar cipariem modeļa lādētāju pie dīlera, internetveikalā vai ss.lv. Tukša kopa. Ap 60 latiem un jāgaida teju trīs dienas. Tad viens tirgotājs, gribēdams mani mierināt ieteica paprovēt latgalīti. Es klausījos telefonā un dzirdot šo piedāvājumu sagumu pavisam. Latgalītē, nu joptvaju. Tā kā nekādu citu opciju uz sitiena nebija, devos uz Rīgu, testēt tirdziņu.

Latgalītē ir tāda specifiska ne ta smarža, ne ta gaisotne, ne ta kas. Tāda kā sava mazā pasaulīte, kā skudrupūznis, kur tu ielien alā un tad pa to arī rāpo. Nu un es tur slīdu gar stendiņiem ar lādētāju vienā rokā, kompi otrā. Pienāk vīrelis, tēlo izpalīdīgo. Kas un kā, kāda bēda piemeklējusi, ko meklēju. Vai kompi tirgoju? Nē, netirgoju vis, vot šito te vadu meklēju. Vīrelis ilgi un domīgi to pēta. Ap mums jau ir izaugusi ekspertu grupiņa kur katrs uzmet viszinošu skatienu vadam un iegrimst pārdomās. A kompi nepārdod? Bļe, nē, vadu pērku! Labi, ja vadu tad vadu. Vīreļi sadalās pa čupiņām un kaut ko apspriežas. Dūc savā nodabā un spaida mobīlos tālruņus.
Pirmais, kurš ar mani bija uzsācis sarunu tiek deleģēts par pārrunu vedēju un atgriežas ar paziņojumu, ka vads varbūt ir, tikai varbūt, bet maksāšot trīsdesmit sešus latus. Sameklēju kabatā trīsdesmit un saku , ka ar to vajadzētu pietikt. Nedaudz patielējamies un vīrelis atgriežās bariņā. Pēc minūtes tiek pieņemts lēmums atlaidi man dot, bet būšot jāpagaida. Cik? It kā atvainodamies vīrelis saka ka minūtes piecas.
Pēc piecām minūtēm nez no kurienes parādās kastīte ar ASUS emblēmu, aizvalcēta, kā saka "factory sealed". Te ir arī atbilde, kāpēc vazājos pa tirgu ar kompi. Kaut kā ļoti līdzīgi Ķīnā, Gonžau pilsētā nopirku iPhone bez mikroshēmas. Zin kā, mūsdienās 30 latu dēļ ņibosj vīreļi paši būs kārbiņas sataisījuši un ar gludekli aizvalcējuši. Plēšam kārbiņu vaļā, izveļas grāmatiņas un lādētājs, spraužam klāt- un ko domājies - iet, strādā, lādējās. Pētu grāmatiņas - neizskatās ka būtu Varšavas pagrabos drukātas. Virelis sitot dūri pie krūtīm saka - original, zavodskij. Es prasu- ot kuda? Viņš sazvērnieciski - ot tuda! Vot tā vot, ko nevar dīleri, var tirgus Latgalīte!