par apsveikumiem
Šodien saņemu daudz un dažādus e-pastus un smsus, jo savulaik mani vecāki nav bijuši gana kreatīvi, un nosaukuši mani 10. novembra vārdā. Nu nekas, tā nebūtu liela bēda, bēda ir tur, ka esmu saņēmis jau padsmit īsziņas, kur dominē miljons bučas, laime, prieks un sveicieni vārdadienā. Arī tas būtu jauki, bet tikai retais no nummuriem ir manā telefonā, kā rezultātā ziņojumiņi ir tā teikt anonīmi. Laikam sāk atspēlēties tas, ka savu nummuru, ja kāda meitene taujā iedodu ar, bet nekad nepūlos savākt viņējo...