Par salu
Visā visumā es esmu tāds āriski nordiskais tips un sals man diez ko nekaitē. Man pat cimdu nav. Un lepojos ar to, ka esmu pačurājis -25 grādos, brīvā dabā, 200 km. aiz polārā loka. Ar to es lepojos tikpat, kā ar faktu, ka esmu ieniris bez akvalanga pie nogremdēta japāņu karakuģa Filipīnās. Tas gan bija nedaudz biedējošāk par čurāšanu salā un ar šāsdienas stāstu tam nav nekāda sakara.
Lūk, par šodienu, salu un kas no tā sanāca. Man nedēļā pienākās bāka benzīna - 60l, ko es leju Jūrmalas ATU. Tur ir tāds uzpildīšanās punktiņš, kurš liekas, kopš uzstādīšanas 75ajā gadā nav mainījies. Lūk un šodien man izdevās varens triks. Tāds ļoti cirslisks, vai kā nu to te dēvē. Kādu puslitru ar dzidro A95 netīšām uzgāzu uz rokas. Ja kāds nezin kā tas ir, tad rekomendēju iziet ārā un mīnus piecpadsmit grādos uzgāzt pus litru benzīna sev uz rokas. Našķis bļe!