par ikdienas ritumu
Nu sveiki mani mazie sērmūkslīši. It’s been a long time since ... since... nu jā, kopš neesmu šeit kaut ko nodirsis. Angļu valodā vārdiņi beigušies un davai ka runāsim čista latviski. Lūk, gribēju pastāstīt cik ļoti aizņemts es esmu.
Mana diena sākās ap desmitiem, nu varbūt kādu minūti ātrāk, kādu vēlāk. Pēc tam es pīpēju cigaretes – divas. Dzeru kafiju, lasu delfus un iemetu actiņu epastā. Mazums, kas – varbūt esmu vinnējis kādu loteriju vai ārlaulības bērns pieteicies. Nekad nevari būt drošs. Pēc tam es daru kaut ko ĻOTI svarīgu. Kā kuro dienu. Šodien, piemēram, ĻOTI svarīgā šefte bija aizbraukt līdz Dubultiem uz ķīmisko tīrītavu. Izdarīju to ar ļoti lielu atbildības sajūtu.
Pēc tam ēdu pusdienas. Vispār, pusdienas man aizņem gandrīz pusi dienas. Jo, es braucu uz Kauguru tirgusiņu, tad es ļoti, nu ļoti rūpīgi izpētu visas gailenes gan pie dzērušā mazā uzņēmēja Vitālija, kas dievojās vēl šorīt tās lasījis esam, gan pie Viktora, gan Lienes. Izvēlējos no Lienes, lai gan mani nepamet sajūta, ka viņa ir draņķa pārpircēja. Tad vēl kartfeļi, kefīrs, cauraudzīts un, un visu nemaz neuzskaitīsi. Vārdu sakot – ĻOTI, ĻOTI atbildīgas lietas, kas aizņem teju pusi dienas. Un tad tā gatavošana. Mīļais cilvēk, tas Tev nav ekselī skaitlīšus bīdīt un pēcāk ēst Karamelrūž karbonādi. Tā ir māksla! Atbildīga un ļoti piņķerīga šefte.
Pēc paēšanas man ir jānoskatās kāda filma. Varbūt pat divas. Tad jāpalasa blogi. Tagad es pats kaut ko ierakstu un pēcāk es iešu uz darbu. Gluži kā visi rajona dīkdieņi mēs katru vai katru otro vakaru savācamies piparbodē lai dzertu alus un saulei rietot pīpētu zāli jūras krastā. Tas ir smagi un ĻOTI atbildīgi. Pēcāk, no šās trauksmainās dienas saguris es vilkšos mājās, likšos gulēt, lai rīt atkal celtos desmitos un piedzīvotu kārtējo satraucošo un ĻOTI atbildīgo dienu.

Gaidīšanas svētki bļe.