Par margināļiem
perkons ir pārpublicējis kāda kaismīga "nesaprotamās" mūzikas nīdēja emociju izvirdumu.

Žēl, tiešām žēl ka mums te, cibiņā, tādu nav. Nu ir aivars, bet aivars ir aivars, un tas vairs nav nekas jestrs un priecējošs. Vot atceros kādreiz bija norūpējušies tīņi, kristieši, aktīvi zilie. Gāja ņigu ņegu, a tagad? Tāgad tikai džeremijs.... bet bij laiki.

Man viņu pietrūkst