Manās dzimtsmājās iet kā pa raganu katlu arīdzan. Tikai es zinu, ka man no viņiem nav jāģorgājas. Viņi gan nerādās redzami; tikai skaidra pa mājas 2. stāvu un būkšķinās. Un regulāri attaisa vienas istabas durvis ar tādu ārprātīgu durvju mēlītes klakšķi, kas nakts klusumā izskan kā šāviens. reālie ļautiņi, kas pa vasarām mitinās tai ēkas stāvā, gan pa vienam nav ar mieru būt mājās; tikai kopā ar kādu. esot neomulīgi. Nav man tāda konkrēta vērtējuma sviestam, es cenšos par to nedomāt. Tiesa, tev laikam biški sarežģītāk, jo šami lien tavā redzes laukā.