par ikdienas ķezām
Ķeza numur viens ir uzvalks. Nu kakova huja?
Ķeza numur divi ir Kalifaksa, kuras dēļ man šonakt nāksies celties divos. Nu kakova huja?
Ķeza numur trīs ir apkures jautājums, kuru izvērtīšu nedaudz plašāk. Vot kā tas nākas, ka māja ir nostāvējusi jau cik tur tos gadus, liekas vēl kopš Nikolaja laikiem, bet ne Ulmanis, ne Staļins, ne Gorbačovs vai Vaira, nav parūpējušies lai šī ēka būtu pievienot ja ne Rīgas Siltuma, tad vismaz Latvijas gāzes tīklam. Es uz to skatījos kā uz kaut ko ne no šīs pasaules. Vot kā? A vot tā, rekur eļļas elektriskie radiatori, re kur krāsnis un re kur kamīns. Katram savs šķūņkambaris vēl pagalmā. Tas ir kā, tagad visus ziemas mēnešus stibīt augšā lejā malkas ķoci 15 minūšu attālumā no Rīgas sirds - Pētergaiļa? Rakūniņš skatījās un brīnījās. Saimnieki gan stāsta ka ļoti lēti un ļoti silti, un kas tad tur - malciņu uznest. Un siltumiņš esot patīkams un omulīgs, un iebūvēsiet kamīniņu un vispār čurāsiet no laimes. Rakūniņš ticēja, neticēja.
Vot došos ka es tagad uz kaut kādu siltumekspertu vai sazin kur atbildes meklēt. Vot kā lai pārāk asti nekustinot uzturētu siltu dzīvokli bez apkures? Varbūt ir kāda pieredze?