par "godīgiem" naudas pelnīšanas veidiem
Negodīgi, maz, smird utt. Ir replikas, kas izskan, ja tiek aplaupīts pediņš, izvirtulis un sab-bai kaitīgs elements. Nu un, ja tiek aplaupīta sab-ba, tu esi kungs. Biju biedrs, tagad kungs.

Par “godīgiem” naudas pelnīšanas veidiem.
Noskatām zemesgabalu pie jūras, labāk divus, trīs vai kā jau tas pie mums bramanīgi pieņemts – hektāru, vai divus. Var arī vairāk, tas na ļubiķeļa, tā teikt. Zemesgabalam pēc pilsētas detalplānojuma ir parka un apūtas zonas statuss, kurā ir liegta jebkāda būniecība. Respektīvi Tev ir zemesgabals kurā var pastaigāties jebkurš, un Tu vari lasīt čiekurus, nevis celt būves. Šādam zemesgabalam ir noteikta visnotaļ zema kadastrālā vērtība, teiksim 2 LVL par kvadrātmetru. Tev mākslīgi izveidotā dzimumsakarā pienākās tiesības uz kompensācijas zemesgabalu šās pašvaldības teritorijā. Uz vēsturiski piekrītošā zemesgabala ir uzbūvēta daudzstāvu māja, un dabā Tev to nevar atgriezt, so, piedāvā kompensācijas zemesgabalu. Šādas tiesības var atpirkt no to likumīgajiem īpašniekiem. Kā kompensācijas zemesgabalu Tu izvēlies 4 hektārus zemes pie jūras, kas kā jau augstākminēts, nav paredzēts apbūvei. Izvēlētais zemesgabals ir astoņtūkstoš reižu vērtīgāks nekā piekrītošais. Šo starpību var privatizēt. Teiksim tā, kompensācijas sertifikāta tirgus cena ir 7.50 LVL, valsts noteikta nominālvērtība 28.00 LVL . Tātad, ja ņemam četrus hektārus zemes, pa kadastrālo vērtību 2LVL, mums sanāk iztērēt 40 000 LVL. Tas ir, mums vajag 1428.50 sertifikātu par nominālvērtību 28.00 LVL. Tos mēs pērkam pa 7.50 LVL, un tas ir 10714.20 LVL. Fēl ze diferens? Okej, pa desmit stabiem esam tikuši pie neizmantojama meža. Kāpās kā zināms cirsmas nevar veidot un uz koksni nevar pelnīt. Skumji, lasam čiekurus, audzējam vāveres. Tusējam bulku četrus gadus. Nokreditējam kādu pašvaldības darboni, teiksim uz 90 000 LVL ar procentu likmi 0.01 % gadā. Darbonis ir pateicīgs, un izrāda draudzību, runā par ieiešanu politikā. Darbonis savāc blici un gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Nosponsorējam pašvaldību vēlēšanas teiksim uz 20 000 LVL vajadzīgajā reģionā. Partijas vadībai centrā ir vāja nojausma par darboņa saistībām reģionā un tie uzliek mīksto par to, kur rodas 20 000 LVL. Darboņa blice savāc 60% krēslu. Tātad kas mums ir: īsā saitē turama pašvaldība (atcerēsimies par privāto kredītu), oficiāla draudzība ar pilsētas tēviem (atcerēsimies par vēlēšanu ziedojumu), un protams zemesgabals, kurā mēs lasām čiekurus. Ilgi netielējoties pilsētas tēvi labo detalplānojumu, nomainot tā statusu teiksim uz jauktas atpūtas un apbūves zonu. Visu sadalam apbūves gabalos, izveidojam jaunas ielas, vienu nosaucam pat savā vārdā, teiksim Mārtiņa iela. Jūras un galvaspilsētas tuvums zemesgabalam ļauj noteikt attiecīgu cenu – 60.00LVL par kvadrātmetru. Aidā, mākleru varzām tiek izziņots par jaunu zemesgabalu nākšanu apgrozībā. Nepaiet ne gads, kad zemesgabali ir izpārdoti, koki izzāģēti, mājas saceltas un vāveres aizmukušas. Skaitam profitu 40 000 kv.m. x 60.00LVL = 2 400 000LVL – 30 000LVL= 2 370 000 LVL + pašvaldības darbonis, kurš joprojām Jums ir parādā aptuveni 83 340 LVL.


Godīgs, nesmirdošs un cienījams bizness tepat Latvijā.