Par ērkšķaino ceļu uz "augsto"
Tā kā Noziegumam un sodam joprojām neesmu gatavs, izlēmu sākt ar ko vienkāršāku. Ar kādu mūslaiku klasiku piemēram. Apbruņojies ar apņēmību tikt pie Mīlestības holēras laikā mērķtiecīgi vēru vaļā Jāņa rozes grāmatnīcas durvis. Nevilcinoties izķeksēju grāmatu no plaukta un apsvēru, vai pie vienām sāpēm nevajadzētu paņemt arī Simts vietulības gadus un Pulkvedim neviens neraksta. Nu tā, lai to Garsiju viereiz pa visām reizēm izlasītu un tā lieta būtu nodarīta. Un tad es atsitu celi bļeķ!. Nu tipo visas aktuālās un "dižās" grāmatas stāv plauktos, bet no nocenotās preces zāles vidū ir izveidots kas līdzīgs saliņai uz kuru to savu nelaimīgo celi atdauzīju. Kamēr mans augums locījās sāpēs un žokļi spītīgi turēja ciet muti, lai neaplaimotu pārējos apmeklētājus ar manu necenzēto viedokli par telpas iekārtojumu, acis pamanīja nocenoto preci. Pēc mirkļa jau lasīju pirmo anotāciju, tad otro, trešo un tā tālāk. Un tā pati burleska ko biju pircis par 7,45 man samidīja pretī par 3,45. Tā nu es lasīju anotācijas un krāvu nocenoto preci kaudzītē. Beigu beigās man bija divas kaudzītes - vienā 3gb. klasikas par ~30LVL, otrā 7 kg ar CIP aģentiem, federālajiem izmeklētājiem, slepkavām maņjakiem un blēdīgiem biržas brokeriem. Lielā čupa maksāja ~18LVL.
Stāvēju, skatījos uz abām kaudzītēm un grauzu nagus.

Divas stundas vēlāk, nolaisdams karstu pirdienu savā izdilušajā poļu dīvānā, lasīju par virtuālajām ofšora kompānijām Antigvā un kādā rakā veikli darboņi caur turieni pumpē 320 miljonus dolāru, kurus viņiem grib atņemt korumpēti slepenā dienesta aģenti. Uzdzēru baušķinieku un grauzdams pistācijas domāju kad beidzot beigsies mana puberitāte un izlasīšu kādu kaut cik vērtīgu grāmatu.