Par dundukiem
Pirms es ķeros pie saviem ikdienas varoņdarbiem, kas saturēs garlaicīgu bugaltēriju, jautri reklāmas menedžerēnu drātēšanu un vienaldzīgu klientu servisu, pastāstīšu Jums draudziņi mani mazo novērojumiņu.
Par čučmeku kas colštoku mērīja jau jums stāstīju, bet izrādās čurka nav vienīgais daunis šajā pilsētā.
Nu vo, ietipināju šodien ka makdonaldā lēto brokastu iekost. Nu tipa pērc ogu pīrāgu a kafija pa velti, ja šim pirkumam pievieno mazo čīzīti sanāk lats un viegls kuņģa apmāns. Nu vo, apsēdos un gatavojos izbaudīt nebaudāmo čīzīti. Gremodams pirmo kumāsiņu pārlaidu acis pār "zāli". Visiem sab-kās ēdināšanas vidējās raudzes vadītājiņiem savu ūķu telpas labpatīk dēvēt par zāli. Nu vo, skatos uz sīkajiem smerdeļiem kuri likuši lietā vecāku sūri grūti pelnītos latus, savās deģīšu sejās stumj iekšā bigmakus aizpampdami tik tāļi, ka no vaigiem tik vien kā divas acis spīd ārā. Tālāk manu uzmanību piesaistīja vēl viens imbacils, kurš tērpies makdonalda ancukā mazgāja kāpnes uz otro stāvu. Viņa darbībās bija kas jocīgs. Īsu mirkli neattapu pat kas, līdz beidzot sapratu - viņš mazgā kāpnes no lejas uz augšu. No lejas uz augšu, uzkāpdams tieši tur, kur tikko mazgājis.
Daunis. Vienu brīdi gribējās pieiet viņam klāt un pastāstīt šo to par grīdas mazgāšanas efektivitātes uzlabošanu, kustību un dabīgā cilvēkresursa optimizāciju un vēl šo to, bet mani apsteidza zavzala* kura uzvilkusi činu apliecinošo vestīti pietecēja pie mūsu stāsta varoņa, mirkli pavēroja viņa kustības un deva norādījumu pēc kāpnēm ķerties pie sienas uz kuras viņa ir pamanījusi pleķi. Neviena vārda par to, ka būtu čuķ čuķ ērtāk, ja mazgātu no augšas uz leju. Tā nu daunītis turpināja berzt kāpnes a zavzala aiztecēja dot norādījumus citiem.

Mja...un viņiem vēl četrsimts latus maksājot?


*zaveduišij zalam. zāles pārzinis