par maskulīno sāpi turpinot
Vot šodien kak raz steberēju pār Vanšu tiltu un pie sevis dungojot "girl jū vil bī a voman sūn", spārdīju akmentiņu un sāpēju savu maskulīno sāpi. Man ir tāda kompleksā sāpe, nu tāda, kas veidojās savietojoties vairākām mazākām sāpītēm. Pirmā ir stāvvietas neesamība pie darba, otrā valsts aizliegums braukt dzērumā. Tātad, ja vienmēr pie darba būtu kur nolikt mašīnu un ar to varētu braukt arī cukā, noteikti katru dienu, neskatoties uz augstajām degvielas cenām stāvētu sastrēgumā un bezkaislīgi zīstu burbonu. Tas viss man ir liegts un tamdēļ katru dienu sutinu savu burkānu 25.markas trolejbusā. Vispretīgāk tas ir dienās, kad jobnutijs 15 collu monitors grauž plecu un gar Romā šūdinātā uzvalka bikšu steru notek nodevīga sviedru lāse. Tajos brīžos es domāju par +18 grādiem kurus man nodrošina Leksusa bezskaņas klimata kontrole, par Counting Crovs smeldzīgajiem meldiņiem šā paša Leksus divpadsmit skaļruņos un vēl šādiem tādiem niekiem kas man ir liegti stāvot saspiestam un sasvīdušam divdesmit piektās markas trolejbusā.
Parasti mans pacietības mērs ceļa posmā Vaidelotes iela - Preses nams ir sasniedzis atzīmi "danger, possible explosion" un, lai pretīgo krievu babuli turot aiz riži krāsotās pačkas netriektu ob sķenku pie augšminētā Preses nama kāpju ārā un dungojot girl jū bī a voman sūn tenterēju uz vanšu tiltu.
Un tad tam Leksusam vajag jaunas riepas, un tad vajag kasko, reizi pa reizei vajag arī benzīnu un šad tad vienkārši ir kaut kāda ķibele kuru man kā mašīnas saimniekam nākas risināt. Domājot par visām šām ķibelēm, par smukajām superjahtām Rīgas ostā un par to vai girl jū bī a voman sūn nevajadzētu nomainīt uz skelter skelter manā prātā iešāvās ženial ideja.
Pārvilcies mājās nevis iegāzos dīvānā ar inflantīlu lubu literatūru padusē, bet gan virtuvē imitēju družainu rosību kā rezultātā tapa kulinārijas brīnums - desmaizes ar sieru! Uzservējis Vincenta cienīgo maižuku šķelmīgi palūrēju uz kundzi un iemēkšķējos:" man liekas, ka Tev vajag jaunu mašīnu!"
-Ē
-Nu ja, tādu sievišķīgāku, stilīgāku
-A man jau nav mašīnas, Tev ir
-Nu ja, tur jau tā lieta, bija man, būs Tev. Jauna.
-Kāda?
-Mini Cooper patīk?
-Patīk
-Nu tad davai nopirksim Mini Cooper
-Tad mums būs divas mašīnas? Lexus un Kūpers?
-Nē, viena. Kūpers.
-A Leksus?
-Pārdosim
-Un kūpers būs man?
-Tieši tā. Pilnībā. Tu būsi viņa SAIMNIECE!

Kundze kādu mirkli gremoja maizīti apsvērdama jauno informāciju.

-Kur ir āķis?
-Kāds?
-Āķis, kur ir Tava varka?
-Ņikakova abmana, toļko lovkostj ruk. Bilo mojim stalo tvoim. Man tā pat kā Skolfīldam ir pataloģiska vēlme darīt cilvēkiem labu.

Pēcāk viņa man pateica ka padomāšot, zin kā čakars, pirkt pārdot izvēlēties. Da i Leksusam ar nekādas vainas un tā...

Un es atkal brienu pār vanšu tiltu, dungoju prosto takaja siļnaja ļubofj, domāju par kasko, riepām un par to, ka turpmāk piedāvāšu labākajā gadījumā tosteri.