Vo, tikko par mantinieciņiem un omītēm aizdomējos. Mums Jūrmalā netālu dzīvoja babulis , ņe ta Zelmiņ ņe ta Dzidriņa. A kaut kā vēl agrīnajos puikas gados ar babuli normāli ietusēju, nu tur atstiept malku no šķūņa vai uz veikalu pēc krējuma aizmīties. Tāds sakarīgs babulis bij, jo katra mazā puišeļa kustība tika atalgota ar šokolādes konfekti.
No vo, izaugu ta es līdz māklerim. Kā jau teicu - skērī un riebīgs dzīves periods. Vienudien patrāpos ar Zelmiņu pie kvartāla botes un šī man klāsta: "a ir iespējams, ka es tagad pārdodu savu zemīti un māju (vēju caurpūsts šķūnis) un tā vietā dabūnu mazāku zemīti ar mazāku mājiņu, bet kaut kur Ķemeros, vai vispār vienalga kur? Naudīnu vajag, ar pensiju švaki, zāles jāpēr un tā."
Es profesionālā mierā nopiļīju :"Protams Zelmastant, jāskatās tik cik par Jūsu pleķi var dabūt un kas vietā varētu nākt, nu tā lai Jums visus atlikušos gadus ar naudiņu bēdu nebūtu. Do tik man papīru kopijas un tad jau manīs."
Vārdu sakot, Zelmiņa pēc mūsdienu mērauklas izrādījās daudzkārtēja miljonāre, jo viņai piederēja ne tikai acīmredamais pleķītis pa kuru skraidīja plušķis Duksis, bet gan pāris hektāri ap to. Nepaspēju ne es sludekļus izkārt, ne netīrību shēmas sazīmēt kad man pirmais pieteicās Zelmiņas brāļadēls. Pēc tam uzpeldēja māsas dēls, tad pašas mazbērni. Kurš no kanādas, kurš no asv un kurš te pat no purčika. Salīda kā mušas uz sprāgoni. "Mirtante" pēkšņi bija kļuvusi aktuāla un visu mīļota. Aprunāja riebekļi viens otru aiz muguras tik un tā. Tipo, ja pārdodiet par tādu cenu, sakiet man, bet Jurim gan ne vārda.
Palika šķērma dūša un riebjot visiem radinieķeļiem paziņoju, ka šajā štellē nepiedalos un Latvijā ir ap 250 nekustamo īpašumu kantoru kur viņi var vērsties.
Nezinu kā tas beidzās, bet pār visu grunti tagad slejas jaunas privātmājas un man bail, ka Zelmiņas "šķūnis" ir pārvērts vienistabas miteklī veco ļaužu pansionātā - nabagmājā, ja vien viņa joprojām ir dzīva. Riebjas redzēt tādus Kanādas, ASV vai Austrālijas "radiņus" kuri "ačbraču šavu šenču maņtojumu ņovērtēt."
Pis dirst kropli un priecājies ka mietu Tev dirsā nenolauzām!
bet tādu "zelmiņu" gan žēl...