Par Piglitu, Bučera dēlu
Par bohēmu diez ko daudz nezinu, bet svētdienas rītā pamosties pie mazheks un apzināties, ka kopš piektdienas pieciem nav bijis mirklis, kad droši varētu pūst ceļu policista laipni sniegtajā trubiņā, liek pārdomāt vērtības un dzīves jēgu.
Tas viss protams ir jauki un pārfrāzējot kādas man nezināmas estrādes zvaigzes dziesmu saulainajos diženās padomijas gados:" kto ņeviģel Jurmalu, tot ņeviģel ņičevo", varu teikt:"Kto ņi jel mjaso po uplejski, tot ņijel ņičevo".

Kaut kā tā. Un kāpēc Piglits Bučera dēls?, da tā pat vien, viņš kasablankā dzēra aliņu un cerēja ka kāda latviešu zeltene atzinīgi novērtēs viņa neatvairāmo un tuklo brita ārieni un pēc mežonīgas dejas nodosies vētrainam seksam viņa hosteļa numuriņā.

celuju, vaš rakuņčeg