par zemi, kur žigulis maksā 1800 dolāru
Krimas pussala Ukrainā, vai kā viņiem patīk sevi dēvēt - Krimas autonomais apgabals.

Simferopoles lidostā noīrējām uņitāzu, tā tika iesaukts menedžerēna lepni izsniegtais Daewoo Lanos. Uņitāzam smalki dīcot un zāģējot ar otro pret kalnu no Simferopoles laimīgi nonākam dzīvesvietā. Vispār jau lepni, par 300 zaļajiem amerikāņu rubļiem nedēļā noīrējām privātmājas trešo stāvu ar kamīnu, terasi un citiem pribambāsiem un ar skatu uz jūru un Sudaka cietoksni.

"Vinco, zavodskij koņjak i fotka s pjanim prodofcom". Protams, ka pirmajā vakarā mūs pamatīgi apdirsa. Cenā tika iekļauta gan tēja ar spirtu - konjaks, gan sīrups ar spirtu - vinco. Principā tirgus ir visur, un visi tev kaut ko cenšas pārdot vai vienkārši apdirst. Tjipa, kā izrādās porciju cenas ir uzrādītas uz 100 gr, nevis uz porciju, attiecīgi rēķins kā minimums 3x lielāks nekā gaidīts.
Lēts ir tikai sab-kais transports un takši. Visi pārējie redzot tavu eleganto ārieša ārieni acumirklī restrukturizē savu cenu politiku, izdarot provizoriskas aplēsēs :"diez cik no šitā tirliņa pa virsu varētu noplēst?".

Tas sākumā, par cik valodas barjeras nav, ar vietējiem, kuri visi kā viens izskatās pēc urlām rīkļurāvējiem sporta biksēs, beigās visu var "sabazarēt". Galvenais nekaunība, i tad viss daivings un ūdensslēpošana kļūst uz pusi lētāki.
Tirgū atrodi baisākos purnus, kuri nodarbojas ar nezin ko, tik visu dienu stāv ielokā, pīpo un lupī semenes, i jautā nosvērtā zonas urkas toņkārtā :"Mužiki, mņe bi osetrinu, normaļnuju takuju, vosemģesjatj za kilo otdam." Osetrina Krimā ir aizliegtā zivtiņa, tjipa lai brakaņjēriem sūdīgāk, bet ja atrod pareizos skambēkus, tas viņiem uz sejas rakstīts, tad visu var nopirkt. Stores šašliks labs. Tā pat kā ar "okuņ" , jūras asari. Babka Tev stāstīs, ka znots no rīta ķēris un asarīts tikko no kūpinātavas. Tad zini - dirš. Melnajā jūrā asaru nava. Tā pat kā storu. Uz visām kūrortpilsētām visa riba nāk no Kerčas, kur tā nokļūst no Azovas jūras brakaņjēriem. Ir laba zivtiņa sjomga, kaut kas līdzīgs lasim. Iesaku.

Visās disenēs dancā "moskaļi" un citi SNG valstu tūristi. Lielākie hiti ir Kalambija pikčerz un šis:
http://www.metro.lv/download/Serega_-_Vozle_Doma_Tvoego__www.partylife.lv_.wmv

Visa šitā muzička skan arī Rīgas Radio Rūpnīcas "trīsdesmitniecēs", kuras ar drātiņu ir piestiprinātas uz žiķīša pakaļējā stikla palodzes. Žiķu un moskābeļu ķjūņings ir attīstījies mežonīgi. Kas krutāks tam ir neona lampiņas uz ventiļiem un logu tīrāmajiem. Kas mazāk kruts tam nolīme No Fear uz aizmugurējā stikla. Lai gan novelcenes, kuras liecina par automašīnas īpašnieka drosmi, vai izteikti sportisko braukšanas stilu ir visiem.
Liels nopelns žiķeļu ķjūningā ir valstij. Tā kā kāds no viņu valdības dzer koņjaciņus un elītās pirtīs drātē elītas maukas kopā ar korejiešiem, iztirgo viņiem ZAZ rūpnīcu un pēc tam vēl uzliek ANORMĀLĀKO ievedmuitu un noteikumus jebkurai inomarkai, cilvēkiem neatliek nekas cits kā ķūnēt žikas vai braukāt ar uņitāziem (daewoo)

Nonākot pie apziņas, ka laika nosišana pludmalē vai pilsētā izvērtīsies nebaidzamā cīņā ar andeļmaņiem tika pieņemts lēmums principiāli izmainīt atvaļinājuma konceptu.
Vietas ko iesaku apmeklēt - Sudaka cietoksnis, Cara Goļīcina (?) taka v Novom Svetje. (Diezgan extrēmi interesants kāpens klintīs, kur var apskatīt grotus, kas savulaik tika izmantoti vīna glabāšanai jo cilvēki tad vēl nemācēja mākslīgi radīt pareizo mikroklimatu telpās). Protams ka Lastočkina Gņezdo, Kalns Ai Petri, gora Meganom, Kaktabeļskij vinno koņjačnij zavod, tāds pats zavods v Novom Svetje, dvorec Ļivaģii, Ņikiķina botāniskais dārzs utt. Vispār par katru no šīm vietām var uzrakstīt veselu aprakstu, jo būdams apzinīgs tūrists, sapirku visādus ceļvedīšus un sīki un smakli izstudēju katras vietas vēsturi kuru apmeklējām. Ja ir auto, tad labāk nebraukt ekskursijās kuras tirgo uz katra stūra, bet gan kārtīgi izpētīt ceļvežus, sapast ko gribas redzēt, i tad izbraukāt ar auto.

Tā, kas vēl par Krimu īsumā? Vo -Krimas pamatiedzīvotāji - tatāri. Vēsturiski. Tikpat vēsturiski, šie tatāri, savulaik tiki aizsūtīti pie baltajiem lāčiem atbrīvojot dzīvošanas speisu krieviem un ukraiņiem.
Kā ziņo vietējais laikraksts "Krim Nr1", uz doto brīdi "samozahvats" ir noticis jau 1400ha lielā platībā. Kā apgalvoja viens no taksistiem, tatarins, eto ņe samozohvat, bet gan samovazvrat! Ideja - ja ir kāds neapsaimniekots zemes pleķītis, kurš pieder valstij vai "nevienam", vajag izveikt pastroiku, un tad ar kaut kādiem mistiskiem tūļiem tiek panākts, ka tiek nostiprinātas tavas īpašumtiesības uz šo zemi. Sākumā to tā darīja tatāri, apgalvojot ka draķa sovjeti esot atņēmuši viņiem zemi, un tagad viņi to sev it kā atgriež. Beigās, šobrīd to dara visi, biznesa nolūkos, un tā jau ir krimināli sodāma parādība. Samozahvata pastroika - suņubūdas / ķemertiņa izmēra konstrukcija, ko samozahvatčiks lepni dēvē par māju! Ir teritorijas, kur šādas suņubūdas ir sabūvētas tik tālu cik vien sniedzas skats.

Vispār, ja jāsaka godīgi -man patika. Tik daudz iespaidus es neesmu guvis nevienā slēpošanas/dropes braucienā. Nu -15 gadi jau bija gan, bet vienalga kruta. Tiem kuriem patīk turcija, pina kolada un šķībacainas meitenes minets - tur labāk nebraukt! Tur ir sava, cita , exotika.