par sajūtām
Šad tad dzīvē gadās, kad Tu tiec nepareizi novērtēts. Nepareizi - lasi, pa zemu. Tas Tev smeldz. Tu justos laimīgs, ja ta tavās acīs sariestos asaru pērles un smeldze nožūtu uz taviem vaigiem.
Nē, Tu esi stiprs, Tu norij pārmetumus un turpini ceļu ar paceltu galvu.
Jebal.
Es jūtos kā draņķa vidusskolnieks kurš ir sastrīdējies ar meiteni un vecākiem, un savā jaunības maksimālisma uztverē domā, ka visa pasaule ir pret Tevi. Jā bļin, pret Tevi, arī pret Tevi, dārgo lasītāj.
Sviests.
Es atzinos sev. Man nav skaidro dienu...
Ko vainot? Sevi, vecākus, audzināšanu, darbu, sab-bu? Smieklīgi, manos gados meklēt vainu vecākos...........

Vismaz es zinu, ko es gribu darīt - es gribu būt brīvs.Es negribu sievu, es negribu bērnus, es negribu māju ar baltu žodziņu un es negribu kokerspanielu.
Es gribu pamosties Tihuanas motelī, lai ar motociklu turpinātu savu ceļu uz Meksiku.